LAT | ENG
Pētniecība

„Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā”

Postpadomju studijas ir starpdisciplināra zinātniska nozare, kas pēta bijušās Padomju Savienības valstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības un šo valstu starptautiskās attiecības. Neraugoties uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu atšķirīgo vēsturi un dalību ES un NATO, arī Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas un to attīstības perspektīvas ir ievērojamā pakāpē saistītas ar postpadomju mantojumu un tā pārvarēšanu.

 

Doktorantūras skola būs sadarbības platforma doktorantiem, docētājiem un pētniekiem no šādām disciplīnām – politikas zinātne, socioloģija, komunikācijas studijas, vēsture, ekonomika, filoloģija, ģeogrāfija. Doktorantiem tiks organizēti regulāri starpdisciplināri semināri par skolas tematiku, kā arī kontakti ar sociālajiem partneriem (ministrijas, Rīgas Dome, uzņēmēji). Paredzēts attīstīt sadarbību ar līdzīgām programmām Ziemeļvalstīs un citur.



Pētījumu virzieni, ko izvirzījuši skolas doktora studiju programmas direktori:


1) 20.gs. vēstures, sociālās atmiņas, komemorācijas padomju un postpadomju mantojuma analīze;


2) kritiskās domāšanas analīze visos izglītības līmeņos, izvērtējot padomju laika ietekmi uz Latvijas un citu postpadomju valstu izglītības sistēmām un izstrādājot stratēģijas, kas nostiprinās kritiskās domāšanas pieeju;


3) iedzīvotāju, mājsaimniecību, sociālo grupu, uzņēmumu un organizāciju rīcībspējas, rīcības un mijiedarbības analīze un modelēšana ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; jaunu stratēģiju analīze salīdzinošā perspektīvā; ekonomikas sociālo aspektu analīze postpadomju telpā;


4) informācijas vides analīze – kopīgās (Krievijas mediju un krievu valodas lietotāji) un atšķirīgās (vārda brīvības līmenis) iezīmes, galvenie aģenti (mediji, mediju īpašnieki, bibliotēkas u.c.) un prakses, kas atspoguļo pagātnes mantojumu un iezīmē jaunas stratēģijas;    

 
5) demokratizācijas procesa analīze – demokratizācijas veiksmes un neveiksmes postpadomju telpā saistībā ar mantoto politisko kultūru, pilsonisko sabiedrību un partiju sistēmu, kā arī dabas resursu izvietojumu, ekonomiskās attīstības īpatnībām un pieredzi korupcijas mazināšanā;  


6) Krievijas attiecību ar kaimiņiem analīze – Krievijas centieni izmantot „maigo varu” (soft power) – uzņēmējdarbību, krievu valodu, kultūru, pareizticību, sportu u.c. – savas ietekmes vairošanai, izmantot kaimiņvalstu energoatkarību; Krievijas un ES/NATO interešu krustošanās postpadomju telpā;


7) telpiskās struktūras izmaiņas un attīstība postpadomju valstīs.

 

Doktorantūras skolas vadības padome:

Juris Rozenvalds,  Dr.filoz. (LU Sociālo zinātņu fakultāte) - priekšsēdētājs

Vita Zelče, Dr. vēst. (LU Sociālo zinātņu fakultāte)

Tālis Tisenkopfs, Dr. soc. (LU Sociālo zinātņu fakultāte)

Ieva Bērziņa, Dr. polit. (Vidzemes Augstskola)

Mihails Hazans, Dr.mat. (LU Ekonomikas un vadības fakultāte)

Ēriks Jēkabsons, Dr. vēst. (LU Vēstures un filozofijas fakultāte)

Benedikts Kalnačs, Dr.habil.philol. (Liepājas Universitāte)

Juris Paiders, Dr.geogr. (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte)

Juris Poikāns (LR Ārlietu ministrija)

Andris Sprūds, Dr. polit. (Latvijas Ārpolitikas institūts)

Daina Eglīte, PhD (Džordža Vašingtona universitāte, ASV)

Jurģis Šķilters, Dr.filoz. (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors)

Anete Zasa (LU Sociālo zinātņu fakultāte) – sekretāre

(apstiprināta ar LU 15.10.2015. rīkojumu Nr. 1/266)

 

Sīkāka informācija par doktorantūras skolu pie doktorantūras skolas vadības padomes priekšsēdētāja LU Sociālās zinātņu fakultātes dekāna prof. Jura Rozenvalda (juris.rozenvalds@lu.lv).