LAT | ENG
Pētniecība

ESF 1.1.1.2. aktivitātes projekts „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde”

2013.gada decemebrī Sociālo zinātņu fakultāte uzsāka jauna projekta īstenošanu „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde”. Šī projekta mērķi ir izveidot jaunu multidisciplināru zinātnisko grupu un veikt pētījumus vairākos integrētos virzienos, radot zinātnisku pamatu efektīvai reģionālajai politikai.  Pētījumu rezultātā tiks izstrādāti inovatīvi instrumenti reģionālās attīstības niansētai diagnosticēšanai, izstrādātas rekomendācijas par konkrētās teritorijas attīstības novērtēšanai un salīdzināšanai nepieciešamo informāciju, ļaujot kā valsts, tā pašvaldību institūcijām veikt ievērojami precīzāku situācijas analīzi, efektīvākas reģionālās attīstības politikas veidošanai. 

 

Zinātniskā grupa veiks pētījumus vairākos tematiskajos virzienos: (1) darbaspēka reģionālā pieprasījuma novērtēšana un prognozēšana; (2) sociālo pakalpojumu kvalitātes un nākotnes pieprasījuma novērtēšana; (3) vietējo kopienu attīstība; (4) dažādiem pielietošanas mērķiem atbilstošu teritoriju attīstības kompozītindikatoru izstrāde.

 

Šī projekta realizācijā piedalās vadošie pētnieki, jaunie zinātnieki un doktoranti no LU SZF SPPI un LVAEI un viens ārvalstu zinātnieks.

 

ESF 1.1.1.2. aktivitātes projekta „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde” (vienošanās Nr. 2013/0057/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/065 ) darba grupa 2014. gada otrajā pusgadā turpināja darbu pie līdzšinējo diagnostikas instrumentu izvērtēšanas un atšķirīgu attīstības vajadzību un problēmu noteikšanas teritoriju attīstības novērtēšanā.

 

Šajā nolūkā tika organizēti vairāki ekspertu semināri, kuros pieaicināti eksperti iepazīstināja ar aktuālajām problēmām reģionālās attīstības mērīšanas jomā, kā arī tika apspriesti lauka darba organizācijas un metodoloģijas jautājumi.

 


Pētnieki strādāja pie lauka darba sagatavošanas. Lai novērtētu attīstības vajadzības un problēmas teritoriju attīstības novērtēšanā, projektā plānots izmantot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes. Datu ieguves metodes un analīzes stratēģijas tika apspriestas seminārā 10.jūnijā. Lai izstrādātu instrumentāriju lauka darba veikšanai kvalitatīvo datu ieguvei - identificētu intervējamās personas, sagatavotu interviju vadlīnijas, izvēlētos izpētes teritorijas utt. – tika uzaicināta eksperte prof. I.Brikše. Par anketu aptaujas metodoloģijas problēmām diskusijā piedalījās uzaicinātais eksperts prof. A.Tabuns.

 


Diskusijā par reģionālās attīstības mērīšanas metodoloģiju (17.06.) ar ziņojumiem uzstājās Jānis Kauliņš (LU doktorants) un Pārresoru koordinācijas centra attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas   vadītājs Vladislavs Vesperis.

 


V.Vesperis norādīja uz nepieciešamību pilnveidot reģionālās attīstības novērtēšanas sistēmu, īpaši pievēršoties plānošanas reģionu Teritoriālās attīstības indeksa un tajā ietilpstošo indikatoru analīzei. Teritoriju attīstības indeksa pilnveidošana sekmēs efektīvāku reģionālās attīstības novērtēšanu un reģionālās politikas īstenošanu. Diskusijā tika apspriesta dažādu datu pieejamība un to izmatošana projektā plānoto indeksu izstrādē.  

 


J.Kauliņš iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības pārvaldības indikatoru sistēmu. Indikatori kā galvenais ilgtspējīgas attīstības pārvaldības novērtēšanas informatīvais instruments pēdējā laikā strauji kļūst arvien aktuālāki plānošanas dokumentu izstrādāšanas un novērtēšanas procesā. Valsts un perspektīvā arī municipālā plānošana un dažādu griezumu tematiskā plānošana (piekraste, aglomerācijas, nozares u.tml.) prasa aizvien labāk izstrādātus principus indikatoru sistēmu veidošanai, informatīvo bāzi to nodrošināšanai un praktiskas rekomendācijas to lietošanai.

 


Jūnijā beigās un augusta sākumā pētnieki devās lauka darbā kvalitatīvo datu ieguvei. Lai iegūtu konkrētās teritorijas attīstības plānošanai nepieciešamo informāciju atšķirīgu attīstības vajadzību un problēmu noteikšanai, jūlijā notika lauka darbs Jaunpils, Talsu un Kandavas novadā, kurā piedalījās lielākā daļa projektā iesaistīto pētnieku. Atgriežoties pēc atvaļinājuma, pētnieki turpināja lauka darbu, devās uz Rēzeknes, Viļānu un Gulbenes novadu. Lauka darbā tiak veiktas intervijas ar pašvaldību vadītājiem, sociālo dienestu pārstāvjiem uzņēmējiem, NVO pārstāvjiem u.c. Intervijās tika iegūta informācija par dažādu iesaistīto pušu skatījumu uz novadu attīstību, specifiskajām problēmām un vajadzībām.

 


Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem kvantitatīvo datu ieguvei projektā ir aptauja. Tika plānots veikt Rīgas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem aptauju projekta realizācijas vajadzībām. Ir plānots aptaujāt 800 respondentus Rīgas pilsētā, izmantojot izlases metodes, kam jānodrošina reprezentativitāte attiecībā pret 18-74 gadu vecu Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju kopumu, kā arī 1000 respondenti 6 Latvijas statistiskajos reģionos (Rīga, Vidzeme, Latgale, Pierīga, Kurzeme, Zemgale). Izlasei jānodrošina reprezentativitāte attiecībā pret 18-74 gadu vecu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju kopumu. Aptauja tika veikta 2014.gada septembrī-oktobrī.