LAT | ENG
Pētniecība

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga Nācija

Latvia. Human Development Report 2010/2011. National Identity, Mobility, Capability. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Latvia. Human Development Report 2008/2009. Accountability and Responsibility Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums Latvia. Human Development Report 2006/2007. Human Capital. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapiltāls: mans zelts ir mana tauta? Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos Latvia. Human development report 2004/2005. Human Capability in the Regions

 

 

 

 

 

 

 

Tautas attīstības pārskata projekts

 

Kopš pirmā ANO globālā ziņojuma par tautas attīstību (Human Development Report) publicēšanas 1990. gadā jēdziens „tautas attīstība” (human development)  tiek plaši izmantots mediju, NVO un politiķu starpā. Arī Latvijas attīstība tikusi mērīta un salīdzināta ANO Attīstības Organizācijas Tautas attīstības indeksa skalā (48. vieta 177 valstu starpā 2005. gadā). Tautas attīstība ir komplekss jēdziens, mērāma ne tikai ekonomiskiem rādītājiem, bet arī citās cilvēka dzīves jomās, piemēram, veselībā, izglītībā, drošības izjūtā. Pārskati domāti plašam lasītāju lokam – studentiem, žurnālistiem, pašvaldību darbiniekiem, politikas veidotājiem, visiem, kam rūp cilvēka labklājība un Latvijas attīstība. Latvijā Pārskats iznācis jau vienpadsmit reizes. Tas allaž bijis veltīts sabiedrībā svarīgu jautājumu izpētei:

 

1.  Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1995. Vispārējs tautas attīstības izvērtējums Latvijā 
2.  Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996. Nabadzība, sociālā integrācija un reģionālās atšķirības 
3.  Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997. Dzīves līmenis, izglītības reforma un līdzdalība
4.  Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1998. Valsts, indivīdi un privātais sektors 
5.  Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999. Globalizācija 
6. Latvija. Pārskats par tautas attīstību  2000/2001. Sabiedriskās politikas process 
7. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība 
8. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos 
Angļu valodā – Latvia. Human development report 2004/2005. Human Capability in the Regions.
9. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos.
Angļu valodā – Latvia. Human Development Report 2006/2007. Human Capital.
10. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums. 
Angļu valodā – Latvia Human Development Report 2008/2009: Accountability.

11. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja.

 

Kopš 2005. gada Pārskatu veidošanu ir pārņēmis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Daugavpils Universitāti un Vidzemes augstskolu. Izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos” sagatavošanā iesaistījās arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pašvaldību pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas. Pārskats guvis plašu sabiedrības ievērību, jo tā analīze un secinājumi sasaucas ar valsts attīstības stratēģiskās plānošanas jautājumiem. 
Pārskats vairākkārt guvis starptautisku atzinību (balva par inovāciju 2002./2003.gada Pārskatam un Balva par analīzes kvalitāti un līdzdalību sagatavošanā 1999. gada Pārskatam), kā arī rosinājis politikas veidotājus saskatīt dažādus sabiedrībā svarīgus jautājumus un lēmumus no cilvēka dzīves kvalitātes viedokļa. Pārskata par tautas attīstību veidošanas laikā akadēmiskie pētnieki mijiedarbojas ar politikas veidotājiem. Pārskats ir unikāls dokuments, kura sagatavošanā allaž piedalījusies neatkarīga ekspertu grupa, dažādu nozaru speciālisti, tādējādi nodrošinot starpdisciplināru pieeju un iespēju uz jautājumiem paraudzīties kompleksi.  Pārskata iznākšana piesaista plašsaziņas līdzekļu, politiķu, studentu un citu sabiedrības grupu uzmanību. Tam ir plaša atpazīstamība sabiedrībā un laba reputācija. Pārskata kvalitāti nodrošina vietējie un starptautiskie recenzenti un ANO Attīstības programmas lielā pieredze Pārskatu gatavošanā. Arī turpmāk saikne ar ANO Attīstības Programmu netiks zaudēta.

 

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos

 

Gads: 2005.
Galv. redaktore: Aija Zobena.
Autori: Baiba Bela-Krūmiņa, Juris Krūmiņš, Janīna Kursīte-Pakule, Aija Priedīte-Kleinhofa, Aivita Putniņa, Pēteris Šķiņķis, Inta Brikše, Daina Pakalna, Līga Paula, Ilze Trapenciere, Inga Vilka, Margarita Dunska, Jānis Ikstens, Līga Rasnača, Laura Sūna.
Finansētājs: ANO Attīstības programma Latvijā.

 

Izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos” mērķis ir aplūkot tautas attīstību kā cilvēka rīcībspējas paplašināšanu. Lai novērtētu rīcībspējas paplašināšanos Latvijas reģionos, pārskatā: 
1) raksturoti nozīmīgākie dzīves veida resursi un procesi reģionos – vietas identitāte, demogrāfiskais potenciāls, iedzīvotāju migrācija un ikdienas kustība;
2) iztirzāti svarīgākie faktori, kas nosaka cilvēku dzīves darbības iespēju atšķirības reģionos, reģionālās attīstības politika, izglītības un informācijas tīkli; 
3) aplūkotas nozīmīgākās cilvēku rīcībspējas izpausmes reģionu ekonomikā, politikā un kultūras dzīvē. 
Pētījuma autori konstatē, ka demogrāfiskais potenciāls ir nepietiekams ilgtspējīgai attīstībai, turklāt reģionos trūkst institūciju, kas uzņemtos atbildību par attīstības plānošanu, jo reģionālā reforma ir iekavēta. Tikai trešdaļā pašvaldību ir izstrādāti teritorijas plānojumi un kā negatīvu iezīmi iedzīvotāji novērtē patronāžu pašvaldību vadītāju un partiju attiecībās. Pārskata ietvaros veiktā aptaujā Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi 10 ballu skalā novērtējuši ar 6. 
Pārskats sniedz arī rekomendācijas valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora, kā arī indivīda līmenī.

 

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. 
Cilvēkkapiltāls: mans zelts ir mana tauta?

 

Gads:2007.
Galv. redaktore: Aija Zobena.
Autori: Aivars Tabuns, Margarita Dunska, Pārsla Eglīte, Juris Krūmiņš, Artūrs Medveckis, Inta Mieriņa, Daina Paula, Iveta Pavlina, Aivita Putniņa, Iveta Reinholde, Gunda Reire, Baiba Bela-Krūmiņa, Ivars Ijabs, Ilze Lāce, Ieva Strode.

 

Devītajā pārskatā par tautas attīstību Latvijas vadošie sociālo zinātņu pētnieki par analīzes objektu izvēlējušies cilvēku un viņa vērtības kā aktīvo rīcībspējas nesēju, tā atklājot būtiskus indivīda ekonomiskās darbības, kā arī personiskās un sociālās labklājības nosacījumus. Lai novērtētu cilvēkkapitāla potenciālu, cilvēkkapitāla veidošanās un realizēšanās apstākļus Latvijā, pētījumā salīdzināta situācija un procesi Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā. Izdevumā meklētas atbildes uz jautājumiem: Kā cilvēki ir mainījušies sabiedrības sociāli ekonomisko transformāciju gaitā? Vai valsts demogrāfiskais potenciāls spēj uzturēt arī turpmāku sabiedrības augšupeju?
Šajā pārskatā pirmo reizi Latvijas cilvēkkapitāla analīzē ir saistīti cilvēkkapitāla specifiskie un vispārīgie aspekti, tā nodaļas atšķiras nevis tematiski, bet gan ar problēmas analīzes mērogu. Pirmā nodaļa aplūko Latvijas cilvēkkapitālu globālā un reģionālā aspektā, otrā nodaļa – valsts iekšējās attīstības nevienmērīgā kontekstā, savukārt trešā nodaļa pēta atsevišķa indivīda dzīves darbības orientierus, kas būtiski ietekmē individuālo cilvēkkapitāla veidošanas un izmantošanas stratēģijas.

 

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums.

 

Gads: 2009.
Galv. redaktori: Juris Rozenvalds, Ivars Ijabs.
Autori: Tālis Tisenkopfs, Ivars Ijabs, Ainārs Auniņš, Jānis Brizga, Māris Kļaviņš, Vita Zelče, Ivars Ijabs, Ojārs Spārītis, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons, Feliciana Rajevska, Laura Romanovska, Laima Barisa, Voldemārs Bariss, Dina Bite, Signe Dobelniece, Viola Korpa, Valda Kronberga, Jānis Ķusis, Vladimirs Meņšikovs, Līga Rasnača, Daunis Auers, Toms Rostoks, Nils Muižnieks, Mārtiņš Kālis, Vija Sīle, Lauris Liepa, Līga Krūmiņa, Baiba Sporāne, Ingus Bērziņš, Ilze Šulmane.
Finansētājs: Sorosa fonds – Latvijai.

 

Šis ir desmitais pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas attīstību" un trešais, kuru sagatavojis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu. 2008./ 2009. gada Pārskata uzmanības centrā - plaši sazarotā atbildīguma problēma.
Spēja apzināties atbildību un paust to savā rīcībā veido to “līmi”, kas nodrošina ilgtspējīgas saites starp dažādiem indivīdiem, sociālajām un politiskajām grupām. Mūsdienu sabiedrībā atbildīgums ir kļuvis par neatņemamu sabiedrības vērtīborientāciju komponenti. Pārskata autori savos pētījumos skaidro, cik lielā mērā mūsdienu Latvijā tiek apmierināta prasība pēc atbildīguma kā indivīdu, sociālo grupu un institūciju rīcības komponentes, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība kopumā un katrs tās loceklis ir gatavi un spējīgi pieprasīt atbildību gan no citiem, gan – vispirmām kārtām – paši no sevis.
 

 

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja.

 

Gads: 2011.
Galv. redaktores: Brigita Zepa, Evija Kļave.
Autori: Brigita Zepa, Evija Kļave, Vita Zelče, Mihails Hazans, Mārtiņš Kaprāns, Iveta Ķešāne, Anna Broka, Aija Zobena, Dina Bite, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Agita Līviņa, Mareks Niklass, Līga Paula, Līga Rasnača, Jānis Ķusis, Aivars Tabuns, Evija Zača, Agnese Karaseva.

 

Izdevums „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011” nāk klajā jau vienpadsmito reizi. To sagatavojis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI)  sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Baltijas Sociālo zinātņu institūta.

 

2010./2011/gada pārskats ir veidots valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros. Pārskata uzdevums ir aplūkot indivīda nacionālās piederības saturu tautas attīstības kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta arī emigrācijas jautājumiem, jo tautas attīstību vājina iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī. Cilvēku aizceļošana un dzīve citās zemēs ir liecība tam, ka pastāv nemitīga identitāšu konkurence un transformācija. Pārskats arī atklāj to apstākļu un paņēmienu paleti (rīcībspēju), kas sekmē cilvēka piesaisti vietai, reģionam.

 

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2015/2016. Dzīves meistarība un informācijpratība

 

Gads: 2017.

Galv. redaktore: Baiba Holma

Autori: Baiba Holma, Līga Rasnača, Kristīne Vībane, Jurijs Ņikišins Vladimirs Meņšikovs, Līva Jankaite, Viola Korpa, Ilze Mileiko, Visvaldis Valtenbergs, Jānis Buholcs, Anete Vingre, Jānis Daugavietis, Anna Leiškalne, Vita Zelče, Laura Ardava, Daina Pakalna, Nauris Grass

2015./2016. gada izdevums ir trīspadsmitais pārskats un tas ir veltīts informācijpratības izpētei saistībā ar dzīves meistarību. Pārskatā uzmanība pievērsta tam, kādas ir informācijas ieguves un lietošanas prasmes, kas nepieciešamas Latvijas iedzīvotāju ikdienas jautājumu risināšanai, un novērtēts, kā un vai tās ietekmē dzīves meistarību dažādās jomās: veselības uzturēšanā un saglabāšanā, finanšu pārvaldīšanā, ģimenes dzīves organizēšanā, valsts un pašvaldības pakalpojumu izmantošanā, politiskajā līdzdalībā un pašorganizācijā, brīvā laika pavadīšanā. Pārskatā pirmo reizi Latvijā vienkopus analizēta veselībpratība, finanšpratība, ģimeņpratība, politikpratība, kultūrpratība, medijpratība.