Notikumi

35 776 883 – tieši tik daudz vārdi ir nodrukāti laikrakstā "Latviešu Avīzes" vairāk nekā 94 gadu garumā. Šo un daudzus citus vēsturiskus un interesantus faktus var uzzināt izstādē ""Latviešu Avīzes" 200: ceļā uz mediju sabiedrību", kas atklāta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un kuras satura veidotāja ir LU SZF profesore Vita Zelče. Izstāde mērķtiecīgi iekārtota vēsturiskajā "Academia Petrina" ēkā, kur 1822. gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā.

Ekspozīcija stāsta par "Latviešu Avīžu" darbību vairāk nekā 94 gadu garumā, līdz 1915. gadā to pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tajā var iepazīties ar izcilām personībām, kuras piedalījās "Latviešu Avīžu" veidošanā, kā arī ļauj ielūkoties laikraksta ziņu slejās, kur lasāmi gan svarīgi un sensacionāli, gan ikdienišķi Kurzemes, Baltijas un pasaules notikumi. "Latviešu Avīžu" pirmais redaktors Karls Frīdrihs Vatsons, reiz jokojot, savu laikrakstu nodēvēja par "nemirstīgo avīzi". Viņam bija taisnība – "Latviešu Avīzes" ir nemirstīgas ne vien mediju vēsturē, bet arī – mūžīga vērtība Latvijas vēsturē un kultūrā. "Latviešu Avīzes" iedibināja avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā.

Izstāde tapusi notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, atzīmējot rakstītā vārda latviešu valodā nozīmi un ietekmi sabiedrībā un kultūrā cauri gadsimtiem. 2025. gadā sagaidīsim latviešu grāmatas piecsimtgadi un ceļu uz to izgaismos daudzveidīgu notikumu cikls "Latviešu grāmatai 500", ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar citām kultūras un atmiņas institūcijām.

Izstādi kopīgi organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.Izstādes satura autore: Dr. hist. Vita Zelče, dizains: Una Grants. Izstāde tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore ir LU SZF Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas absolvente Kristiāna Kirša.

Amsterdamas Universitātes apgādā klajā nākusi kolektīvā monogrāfija “Friction. Fragmentation, and Diversity: Localized Politics of European Memories”, kas tapusi ERA.NET+ programmas projektā ““Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES)).

Kolektīvajā monogrāfijā ir iekļautas divas nodaļas, kuru autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki. Komunikācijas studiju nodaļas docente Laura Ardava-Āboliņa un Socioloģijas nodaļas docents Jurijs Ņikišins nodaļā “Social Memories of Transformative Events in Post-Communist Latvia. Ethnic and Generational Dimensions”, izmantojot plašu kvantitatīvo datu materiālu, aplūko Latvijas iedzīvotāju dažādu sociālo grupu attieksmi pret pagātnes notikumiem un konstatē konfliktu joslas. Savukārt Komunikācijas studiju nodaļas docente Zane Radzobe un Sociālo zinātņu fakultātes bijušais mācībspēks Didzis Bērziņš nodaļā “Living Together. Memory Diversity in Latvia” iztirzā holokausta atmiņu un tā prakses Latvijā.

Vairāk par grāmatu sk.: https://www.aup.nl/en/book/9789463726757/friction-fragmentation-and-diversity#toc 

“LIVINGMEMORIES” pētnieki diskutē par glorifikāciju un klusumu Latvijas sociālajā atmiņā

2017. gada 15. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās diskusija ar nosaukumu “Starp glorifikāciju un klusumu: ko atcerēties un ko aizmirst latviešu kultūrā”. Diskusiju organizēja LNB Nozaru literatūras centrs sadarbībā ar starptautiskā pētniecības projekta “LIVINGMEMORIES” pētniekiem no Latvijas Universitātes. 

Latvijas Universitātes pētnieki piedalās starptautiskā projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārā Tartu

No 2017. gada 25. līdz 27. janvārim Tartu Universitātē, Igaunijā, norisinājās projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārs. Semināra dienu laikā dažādu valstu darba grupas prezentēja un analizēja zinātnisko rakstu pirmās versijas atmiņu izpētei veltītai kolektīvajai monogrāfijai un apmeklēja Igaunijas Nacionālo muzeju.

Norisinās Rīgas vasaras skola 2016 sadarbībā ar “LIVINGMEMORIES” projektu

No 2016. gada 6. līdz 18. augustam Latvijas Universitātē norisinājās Rīgas vasaras skola 2016. Rīgas vasaras skola ir starptautiska dokumentālo īsfilmu veidošana programma, kas orientēta uz žurnālistikas, mediju un filmu studiju studentu no visas pasaules pilnveidi. Uz šo Rīgas vasaras skolu bija ieradušies 17 jaunieši no Ķīnas, Nepālas, Vācijas, Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Lietuvas, Turcijas, Kazahstānas un Latvijas.

Rīgā norit starptautiskā projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārs

No 2016. gada 11. līdz 13. aprīlim Rīgā norisinājās projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārs, kurā starptautiskās darba grupas prezentēja izstrādātas pētniecības koncepcijas un apmeklēja dažādas atmiņu vietas Latvijā.