LAT | ENG
Dzīve LU SZF

LU pētnieki prezentē apjomīgu Latvijas mediju vides pētījumu

Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
16.10.2018.

Pirmdien, 15. oktobrī, Latvijas Universitātē (LU) atklāta apjomīgā kolektīvā monogrāfija “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kurā pirmoreiz tik plašā apjomā analizēta Latvijas plašsaziņas līdzekļu situācijas kopaina, akcentējot stiprās un vājās puses.

 

“Demokrātiska valsts balstās uz medijiem. Šī grāmata ir sākuma punkts, lai vērtētu pašreizējo Latvijas mediju vides daudzveidību, bet 2020. gadā palūkotos, kas daudzveidībā mainījies un vai vārda brīvības pozīcijas arvien ir tikpat stipras,” grāmatas atklāšanas svētkos pauda projekta vadītāja un kolektīvās monogrāfijas zinātniskā redaktore Dr. hist. Vita Zelče.

 

V. Zelče, izklāstot pētījuma secinājumus, norādīja, ka mūsdienās Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams saturā, formātos un žanros daudzveidīgs mediju klāsts, kuru iespējams lietot ar dažādu tehnoloģiju starpniecību. Tomēr mediju vidē ir arī vairākas problēmas, piemēram, salīdzinoši neliels analītiska satura piedāvājums, politiskā angažētība, īpašnieku necaurskatāmība, piedāvājuma trūkums jauniešiem, kā arī salīdzinoši neliels valsts budžeta finansējums sabiedriskajiem medijiem, žurnālistu izglītībai un mediju pētniecībai.

 

Grāmatas atklāšanā uzstājās arī divu pētījumu autori - Dr. sc. comm. Marita Zitmane un Mg. sc. soc. Raivis Vilūns –, sniedzot ieskatu pētījumu saturā un izklāstot galvenos secinājumus. Piemēram, M. Zitmane, analizējot mediju diskusijās uzaicinātos viedokļu līderus, secināja, ka vīrieši-eksperti dominē pār sievietēm-ekspertēm. “Ja plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrības spogulis, ir jāattaino sabiedrība kopumā – gan sieviešu, gan vīriešu problēmas un pieredze. Ir vairāk jākoncentrējas uz dažādību viedokļos, arī žurnālistu un raidījumu vadītāju vidū un mediju organizācijā kopumā,” akcentēja M. Zitmane, piebilstot, ka mediju attaisnojums par sieviešu-ekspertu trūkumu neiztur kritiku un no pasaules pieredzes zināms – tas ir tikai gribas jautājums.

 

Savukārt R. Vilūns, pētot ziņu ģeogrāfiju un to, kā Latvijas mediji veido ne vien pasaules, bet arī valsts notikumu karti, secināja, ka ļoti vāji tiek atspoguļoti notikumi reģionos. Trūkst reģionālo korespondentu, kuri paraudzītos uz dažādiem notikumiem, kā arī pārāk bieži nekritiski tiek pārpublicētas Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses relīzes, radot iespaidu, ka reģionos notiek tikai nelaimes gadījumi.

 

Pētījums tapis LU un Kultūras ministrijas efektīvās sadarbības projektā. LU arī turpmāk turēs roku uz mediju pulsa – procesus mediju vidē turpinās analizēt, vērtēt un pētīt LU labākie akadēmiskie spēki, bet studenti apjomīgo pētījumu varēs izmantot studijās, nodrošinot pētnieku paaudžu pēctecību, solīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Savukārt prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā profesors Jānis Ikstens pauda gandarījumu par kolēģu tik augstvērtīgiem un vērienīgiem pētījumiem, kas turpina sabiedrībā plaši rezonējošu pētījumu virkni.

 

Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidība” pirmajā un trešajā daļā aplūkoti Latvijas mediju daudzveidības ārējie faktori – strukturālais konteksts, recepcijas/ekspozīcijas problemātika. Savukārt otrajā daļā, kuru veido vairākas nodaļas, iztirzāta Latvijas mediju iekšējā daudzveidība. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, savukārt grāmatas izdevējs ir LU Akadēmiskais apgāds, kurā iespējams grāmatu arī iegādāties.