LAT | ENG
Dzīve LU SZF

Medijpratība nav nākotnes koncepts, tā ir ikdiena šodien

Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
29.10.2018.

“Rītdiena jau ir šodien. Medijpratība vairs nav nākotnes koncepts, tā ir ikdiena šodien,” jaunatnes forumā “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula” piektdien, 26. oktobrī, akcentēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras vadītāja Guna Spurava.

 

Nedēļas pēdējā darbadienā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā notika jaunatnes forums “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula”, kas pulcēja mediju ekspertus un jauniešus no visas pasaules. Forumā mediju pētnieki un praktiķi dalījās ar idejām, aktuālu pētījumu rezultātiem un radošiem projektiem medijpratībā.

 

Forumā tika akcentēta jauniešu nozīme medijpratībā un tika atgādināts, ka šai prasmei jāpiemīt šodien, jo medijpratība nav koncepts nākotnē.

 

“Jaunieši ir rītdienas nākotne, bet arī mūsu tagadne. Mēs neko nesasniegsim bez jaunās paaudzes iesaistes un viņu apņemšanās mainīt pasauli,” uzrunā forumā sacīja UNESCO ģenerāldirektores vietnieks komunikācijas un informācijas jautājumos Moezs Šakšuks (Moez Chakchouk).

 

Latvijas Universitātei rūp globālas lietas, tā atbalsta demokrātiju, nedala dzimumu un rasi, atklājot forumu sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks: “Ne velti 1919. gadā pirmā studente Latvijas Universitātē bija sieviete, kas tiem laikiem bija ļoti neraksturīgi. Medijpratība ir svarīga atvērtas sabiedrības veidošanai, savukārt izglītība ir priekšnosacījums demokrātijai tajā.”

 

 

Ierīce kā skolotājs

Ja agrāk multitaskingu uzskatīja par sliktu paradumu, tad tagad divi ekrāni ir standarts, lai skatītos televīziju, konferencē skaidroja sociālo mediju eksperte, LU SZF docente Līva Brice. Mūsdienās aktuāla ir jaunā ekrānu ekoloģija, kas nozīmē ekrānu daudzveidību, ietverot tos ekrānus, kurus ikdienā izmantojam, mediju žanru un satura daudzveidību.

Tāpat ne visi mūsdienu informācijas strauji mainīgajā pasaulē spēj izsekot līdzi algoritmiem jeb veidam, kā strādā sociālie mediji, konferencē skaidroja Tamperes Universitātes profesore Sirku Kotilainena (Sirkku Kotilainen) un digitālo mediju eksperts Andris Reinholds. 

“Mūsu ierīces mums šodien saka, kas mums ir jādara, tās ir kļuvušas par mūsu skolotāju. Esam dziļi iekšā šajā burbulī kurš parāda, ko šodien vajadzētu vilkt mugurā, vai mums ir pārāk liels svars. Ierīces mums nemāca, lai mēs būtu kritiski,” konferencē skaidroja profesore. Viņasprāt, programmēšanas apgūšana vairs nav risinājums bērnu izglītošanai algoritmu izpratnē, tāpēc būtu nepieciešama vēl dziļāka kritiskās izpratnes vairošana. 

 
Universitātē māca kritisko domāšanu

Konferencē zināšanas ķēra studenti, kam foruma apmeklējums bija laba viela pārdomām.

 

“Ikdienā ļoti daudz izmantoju sociālos medijus, jo tā ir arī lieta, ko es mācos. Universitātē mums māca kritiski novērtēt informāciju, attīstīt loģisko domāšanu un domāju, ka medijpratībā esam zinoši,” uzskata SZF komunikācijas zinātnes studente Elizabete Katrīna Laudiņa. 

 

SZF Komunikācijas zinātnes 1. kursa studenti Jūliju Dudarevu konferencē visvairāk iedvesmoja Globālās alianses Jauniešu komitejas vadītājas Adamas Lī Bahas (Adama Lee Bah) uzstāšanās, kura akcentēja vārda brīvības nozīmi.

 

“Uzskatu, ka skolēni neprot izvērtēt informāciju, neprot kritiski domāt un filtrēt, bet Universitātē esmu ļoti pateicīga mūsu pasniedzējiem, jo viņi mums māca, kā informāciju filtrēt un ņemt vērā lietderīgu informāciju. Daži pasniedzēji saka, ka mūsu informācijas vide ir liela miskaste un vajag visu nošķirt un saprast, kas no tā ir vajadzīgs,” skaidroja studente.

 

Jaunatnes forums “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula” ir saistītais pasākums Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas globālajai konferencei “Media and Information Literate Cities: Voices, Powers, and Change Makers”, kas norisinājās no 24. līdz 25. oktobrim Kauņā, Lietuvā. Konferences līdzorganizēšanā piedalījās arī LU SZF UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra.