LAT | ENG
Dzīve LU SZF

SPPI vadošā pētnieka Didža Kļaviņa pētījums izdots rakstu krājumā: Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei


20.11.2018.

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienu, Latvijas Ārpolitikas institūts Latvijas ārlietu simtgades projekta ietvaros ir dāvājis Latvijai un tās sabiedrībai rakstu krājumu: Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei. Viens no grāmatas autoriem ir Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) un Sociālo un politisko pētījuma institūta (SPPI) vadošais pētnieks Dr.sc.pol. Didzis Kļaviņš, kurš aprakstījis diplomātiskās prakses transformāciju Latvijā. Didzis Kļaviņš izvērtē, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē diplomātijas komunikācijas formas, sniedz pārdomas par diplomātisko pārstāvniecību darbības ietvara izmaiņām, par tirdzniecības lomas attīstības virzieniem, kā arī aplūko pašu jaunāko tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta ietekmi uz diplomātijas procesa nodrošināšanu. Autors pētījumā secina, ka operativitāte informācijas apritē un tās pieejamībā, ko turpinās veicināt inovatīvas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būtiski mainīs diplomātijas attīstību un tās darba dinamiku. Lai arī pēc desmit un trīsdesmit gadiem diplomātiju joprojām raksturos tādas galvenās iezīmes kā pārstāvība, sarunu vešana un komunikācija, nenoliedzami, ka nozīmīgas izmaiņas būs vērojamas gan Latvijas Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, gan diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Straujā informācijas aprite, kas vēl vairāk minimizēs iepriekš izstrādātas rīcībpolitikas nozīmi, pieprasīs no Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta tūlītējus risinājumus ārlietās. Vērā ņemami pieaugs ārlietu resora lomu ārpolitikas jautājumu koordinēšanā.

 

Rakstu krājums “Latvijas ārlietu simtgade: scenāriji nākotnei” turpina publikāciju sēriju par idejām, darbiem un personībām Latvijas ārpolitikā. Šī grāmata ir nākotnes starptautiskās vides un Latvijas ārpolitikas attīstības tendenču izvērtējums pēc 10 un 30 gadiem. Autori aplūko un paredz iespējamās grūtības un priekšrocības Latvijas valsts tālākajās izvēlēs diplomātijā, ekonomikā, enerģētikā, drošībā, valsts tēla veidošanā, migrācijā, kā arī globalizācijas procesu, ģeopolitikas izaicinājumu un līdzīgi domājošo valstu kopienu attīstības kontekstos. Rakstu krājums pieejams (latviešu valodā) šajā saitē: http://liia.lv/en/publications/latvijas-arlietu-simtgade-scenariji-nakotnei-760

 

Patlaban Didzis Kļaviņš izstrādā projektu “Salīdzinošais pētījums par ārlietu ministrijām Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs (2012-2015)” (pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001), kas ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt ārlietu ministriju (ĀM) darbības un pārmaiņu īpatnības Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Ziemeļvalstīs (Dānijā, Somijā un Zviedrijā) laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gada beigām. Pētījums ļaus novērtēt ĀM darbību, tās strukturālo un funkcionālo ietvaru ES darbības kontekstā, kā arī izstrādāt ieteikumus darbības uzlabošanai. Iegūtās zināšanas un informācija no īstenotā pētījuma ļaus turpināt diplomātijas pētīšanu un sniegt ieguldījumu tādos starptautiskos diplomātijas pētīšanas projektos kā “Futures for Diplomacy” (Klingendāla institūts) un “The Future of Diplomacy Project” (Hārvardas Universitāte), kā arī veicināt Latvijas Universitātes starptautisko atpazīstamību un iesaisti dažādos pētnieciskajos projektos.