LAT | ENG
Dzīve LU SZF

Par diplomātijas šķirkli jaunatklātajā Nacionālās enciklopēdijas elektroniskajā vietnē


27.12.2018.

Šī gada 18. decembrī atklātajā Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne www.enciklopedija.lv līdzās Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) mācību spēku un pētnieku sagatavotajiem šķirkļiem ir arī lasāms LU SZF un Sociālo un politisko pētījuma institūta (SPPI) vadošā pētnieka Dr.sc.pol. Didža Kļaviņa sagatavotais šķirklis par diplomātiju. Kā norāda Didzis, jaunatklātā enciklopēdija ir vērtīgs resurss gan studentiem, gan citiem interesentiem. Mūsdienās, piemēram, kad izpratne par diplomātiju un tās pamatelementiem ir kļuvusi neskaidra, ko apgrūtina jaunie diplomātijas viedi un paveidi, tad aplūkojamais šķirklis var kalpot par noderīgu resursu, lai skaidri zinātu diplomātijas praktisko un teorētisko nozīmi, vēsturi, kā arī pašreizējo attīstības stāvokli.

 

Kā norāda pētnieks, kopš 20. gs. diplomātijā notiek būtiskas pārmaiņas – gan akadēmiskajā vidē, gan publiskajā telpā pieaug interese par daudzveidīgajiem diplomātijas veidiem un paveidiem. Daži no nozīmīgākajiem diplomātijas veidiem ir ekonomiskā diplomātija, komercdiplomātija, publiskā diplomātija, kultūras diplomātija, digitālā diplomātija un multilaterālā diplomātija. Viena no iezīmēm, kas precīzi raksturo mūsdienu diplomātijas būtību, ir moderno komunikācijas līdzekļu parādīšanās ikdienā, kas izmaina diplomātiskās komunikācijas raksturu. Nozīmīgas izmaiņas ir vērojamas arī ārlietu ministrijās un valstu diplomātiskajās misijās ārvalstīs. Pieaugusi ārlietu ministriju loma ārpolitikas jautājumu koordinēšanā. Par būtisku faktoru ārlietu ministriju darba modernizēšanā tiek uzskatīta prasme veidot “visas valdības pieeju” (whole of government approach) ārlietās, sinhronizējot visu ministriju struktūrvienību darbu un veicinot visu pārvaldes iestāžu sadarbību vienotu politisko mērķu sasniegšanā. Lielāka uzmanība tiek pievērsta rīcībpolitikas instrumentu izmantošanai praksē un darbam ārpus centrālā aparāta, piemēram, sadarbības veidošanai ar diasporām un komercdiplomātijas aktivitātēm. Reaģējot uz daudzveidīgajiem darba kārtības jautājumiem, ārlietu ministrijās līdzās klasiskajiem karjeras diplomātiem tiek nodarbināti arvien vairāk speciālistu, kuri ir eksperti kādā no rīcībpolitikas jomām. Arī diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs kļūst daudzveidīgākas un ir spiestas pārorientēt savu darbību uz specifiskākiem darba uzdevumiem un funkcijām. Pieaug arī valstu mobilo un kopīgo vēstniecību skaits. Plašāks diplomātijas šķirkļa apraksts ir pieejams www.enciklopedija.lv.

 

Patlaban Didzis Kļaviņš izstrādā projektu “Salīdzinošais pētījums par ārlietu ministrijām Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs (2012-2015)” (pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001), kas ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt ārlietu ministriju (ĀM) darbības un pārmaiņu īpatnības Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Ziemeļvalstīs (Dānijā, Somijā un Zviedrijā) laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gada beigām. Pētījums ļaus novērtēt ĀM darbību, tās strukturālo un funkcionālo ietvaru ES darbības kontekstā, kā arī izstrādāt ieteikumus darbības uzlabošanai. Iegūtās zināšanas un informācija no īstenotā pētījuma ļaus turpināt diplomātijas pētīšanu un sniegt ieguldījumu tādos starptautiskos diplomātijas pētīšanas projektos kā “Futures for Diplomacy” (Klingendāla institūts) un “The Future of Diplomacy Project” (Hārvardas Universitāte), kā arī veicināt Latvijas Universitātes starptautisko atpazīstamību un iesaisti dažādos pētnieciskajos projektos.