LAT | ENG
Dzīve LU SZF

Vēstures liecību atradumi projektā “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne”

Vita Zelče, LU SZF profesore
04.02.2019.

 

Eiropas Savienības  Marija Sklodovskas-Kirī inovatīvā mācību tīkla projekta “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” (Children Born of War – Past, Present and Future, CHIBOW) pētnieks Latvijas Universitātes (LU) komunikācijas zinātnes doktorants Oskars Gruziņš atradis Latvijas vēsturei nozīmīgu kinolenti un to nodevis Latvijas Okupācijas muzejam.

 

Oskars Gruziņš 2018. gada sākumā, strādājot Latvijas Kara muzeja lasītavā un pētot latviešu karavīru vēstules, uzzināja, ka ar muzeja darbiniekiem ir sazinājies kāds Vācijas iedzīvotājs Gunters Štribnings, kurš cenšas uzzināt vairāk par savu tēvu Kristofu Štribningu. Viņš Otrā pasaules kara laikā dienēja Rīgā. G. Štribningam Latvijā bijusi arī draudzene un, iespējams, arī piedzimis bērns. Šis Štribningu ģimenes vēstures stāsts tematiski iekļaujas Oskara Gruziņa promocijas darba tēmā par Latvijā Otrā pasaules kara laikā dzimušajiem bērniem, kuru tēvi ir ārvalstu karavīri, bet mātes – Latvijas iedzīvotājas. Oskars uzsāka e-pasta saraksti ar Gunteru. Vasarā Kristofa Štribninga dēls arī ieradās Rīgā, lai turpinātu pētīt savas ģimenes sarežģīto vēsturi.

 

Gunters Štribnings ir dzimis Vācijā 1942. gadā. Viņš atceras, ka 20. gs. 60. gados kādā sarunā viņa tante – tēva Kristofa māsa – ieminējās, ka brālis reiz stāstījis par savām attiecībām ar kādu sievieti Rīgā un par savu tur dzimušo bērnu. Otrā pasaules kara laikā Kristofs dienēja Rīgā. Viņš bija Luftwaffe telekomunikāciju speciālists. Gunters, kuram tagad ir 72 gadi, ir nolēmis atšķetināt šo savu ģimenes noslēpumu un noskaidrot patiesību – vai viņam ir, vai nav pusbrālis vai pusmāsa Latvijā.

 

Rīgā Oskars Gruziņš intervēja Gunteru Štribningu sava pētījuma ietvaros. Šī četras stundas ilgā mutvārdu vēstures intervija glabājas LOM Audiovizuālo materiālu krātuvē. Gunters uz Latviju atveda arī daļu no savas ģimenes arhīva – kara laika fotogrāfijas un tēva uzņemto filmu. Arī šie materiāli tika nodoti LOM.

 

Guntera tēvs Kristofs Štribnings bija aizrautīgs fotogrāfs un kinoamatieris. Viņa arhīvā gan ir visai maz fotogrāfiju, kurās redzama Rīga. Nav zināms – vai tās ir pazudušas, vai arī Kristofs šīs fotogrāfijas ir speciāli iznīcinājis. Tomēr šajā nelielajā attēlu kolekcijā ir divas kādas jaunas sievietes fotogrāfijas. Gunters domā, ka viņa arī ir tēva draudzene, par kuru viņš meklē informāciju Latvijā.

 

Guntera uz Rīgu atvestā ģimenes arhīva vērtīgākā daļa ir 8 mm filmlente, kas tapusi Otrā pasaules kara gados. Kristofs Štribnings ar savu kameru filmēja gan ceļojumus, gan interesantus notikumus, gan cilvēkus. Tajā ir arī redzama Rīga, tās ielas, sagrautā Vecrīga, rīdzinieki, kāds no sliedēm noskrējis tramvajs, bruņojums un militārā tehnika. Īpaša vieta atvēlēta Teikai un tās apkaimei, kur atradās Guntera tēva darbavieta.  Viņš nofilmējis latviešu leģionāru kolonu, Krievijas atbrīvošanas armijas (t.s. vlasoviešu) karavīrus atpūtas brīdī, kā arī celtniecības darbos norīkotos padomju karagūstekņus. Filmā redzams arī Rīgas geto un ebreji ar nacistu režīma uzspiestajām atšķirības zīmēm.

 

Kristofa Štribninga filmai ir ļoti vērtīgs Latvijas vēstures vizuālais materiāls, kas papildina zināšanas un priekšstatus par Otro pasaules karu. Filma un Guntera ģimenes vēsture, un tās noslēpumi iemantoja lielu Latvijas mediju interesi. Tai veltīts plašs žurnālista Viestura Sprūdes raksts laikrakstā “Latvijas Avīze”. Par Kristofa Štribninga filmas demonstrāciju LOM, kuru apmeklēja vairāk nekā 120 interesentu, vēstīja LTV1 “Rīta Panorāma” un vakara ziņu raidījums “Panorāma”.

 

 

Pateicoties mediju un LOM atbalstam, vairāki Latvijas iedzīvotāji ir iesaistījušies Guntera Štribninga ģimenes noslēpumu risināšanā. Cerams, ka tas arī drīzumā izdosies.