LAT | ENG
Dzīve LU SZF

76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros aizvadīta plenārsēde par dzīves kvalitāti

05.02.2018

Latvijas Universitātes 76. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde vienā no LU 12 prioritārajām pētniecības tēmām "SABIEDRĪBAS VESELĪBA, DZĪVES KVALITĀTE UN NĀCIJAS ILGTSPĒJA" 2. februārī pulcēja dalībniekus no četrām fakultātēm. Starpdisciplinārā pieeja ļāva ieraudzīt saskares punktus dažādu nozaru skatījumā uz sabiedrības veselību, mobilitāti, demogrāfiju un nevienlīdzību.

Bioloģijas fakultātēs pētniece Līga Ozoliņa-Molla referātā “Kognitīvo procesu ietekme uz stājas stabilitāti gados jauniem un vecākiem cilvēkiem” iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem, kas iegūti kopā ar studenti Agatu Homenko. Pētījums ir aktuāls sabiedrības novecošanas kontekstā, jo ar gadiem pieaug kritienu un traumatisma risks. Viens no riska faktoriem ir gaitas un līdzsvara traucējumi. Pētnieces aplūkoja atšķirības dzimumu griezumā, un sociālo zinātņu kolēģi rosināja nākotnē pievērst uzmanību arī sociālekonomiskajiem faktoriem, jo ārvalstu kolēģu pētījumi rāda būtiskas veselības stāvokļa atšķirības saistībā ar sociāli ekonomiskajiem faktoriem (sevišķi izglītību un ienākumiem).

Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Baiba Bela referātā “Nabadzības un materiālās nenodrošinātības mērīšanas alternatīvs modelis” (referāts veidots kopā ar pētnieku Juriju Ņikišinu) iepazīstināja ar klasisko nabadzības mērījumu kritiku un pieeju nabadzības mērīšanā, kas pievēršas vajadzību apmierināšanas iespējām dažādās jomās (respektīvi, aplūko nevis ienākumu nepietiekamību attiecībā pret vidējo algu, bet gan skatās, ko cilvēks var apmaksāt ar tiem ienākumiem, kas ir viņa rīcībā). Pētījuma rezultāti rāda, ka vairums Latvijas iedzīvotāju var apmierināt pamata vajadzības, bet ar dzīves kvalitāti saistītu vajadzību apmierināšana jau kļūst problemātiska daudziem.

Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Zaiga Krišjāne referātā “Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana” (veidots kopā ar plašāku kolēģu pulku) iepazīstināja ar jaunākajiem datiem par Rīgas attiecībām ar apkārtējām teritorijām un cik tālu Rīgas ietekme sniedzas. Interesanti bija uzzināt, ka līdzās darba svārstmigrācijai uz Rīgu, ir parādījusies tendence darba svārstmigrācijai prom no Rīgas (ko skaidro ar daudzu uzņēmumu galveno biroju pārcelšanu uz Pierīgu, kur ir lētākas telpu izmaksas, pētnieki ar interesi vēro arī Ādažu attīstību saistībā ar NATO militārās bāzes paplašināšanos).

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti pārstāvēja demogrāfi, pētnieki Juris Krūmiņš un Aleksandrs Dahs referātā “Latvijas iedzīvotāju mirstības teritoriālās diferenciācijas galvenie faktori” parādīja, kurās Latvijas teritorijās pastāv lielāka iespēja dzīvot ilgāku dzīvi un kurās  - īsāku. Arī mirstības analīzē sociālekonomiskajiem faktoriem ir nozīme - turīgi un nodarbināti cilvēki dzīvo ilgāk, turklāt sociālekonomiskie faktori vīriešu dzīves garumu ietekmē lielākā mērā, nekā sieviešu. Interesanti, ka demogrāfi pievērš uzmanību tendencēm ilgtermiņā un norāda, ka Latgale jau vēsturiski ir bijusi mazāk attīstīts Latvijas reģions - kaut arī atšķirībām ir tendence izlīdzināties (piemēram, 1935. gadā dzīves ilguma atšķirības starp Rīgu un Latgali bija 5 gadi, 2001. gadā - 2 gadi).

Denīze Ponomarjova referātā “Sociāli demogrāfisko procesu etniskā diferenciācija 21.gs.” aplūkoja tautības definīciju, lomu (piemēram, etniski jaukto laulību tendences) un interpretāciju, sevišķi pievēršoties tautības maiņas jautājumam. Jautājums par tautības izvēli raisīja plašākas diskusijas, jo dažiem klātesošiem šī izvēles uzsvēršana šķita pārspīlēta. Interesanti, ka J. Krūmiņš norādīja uz šīs privātās izvēles statistisko nozīmīgumu - gan 1935. gada tautskaitē, gan kopš pēc neatkarības atgūšanas latviešu īpatsvara straujš kāpums nav skaidrojams tikai ar dabisko pieaugumu vai cittautiešu emigrāciju, bet gan pamatā ar to, ka daudzi cilvēki noteiktos vēsturiskos apstākļos ir izvēlējušies norādīt sevi kā latviešus (etniski jauktajās laulībās dzimušiem cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, ar kura vecāka tautību identificēties, turklāt ir iespējams sevi identificēt kā latvieti arī tad, ja tikai viens no vecvecākiem ir latvietis). Starp citu, latviešiem pēdējos divus gadus ir bijis pozitīvs dabiskais pieaugums.

Kopumā plenārsēdes starpdisciplinārā pieeja izrādījās ļoti produktīva un savstarpēji bagātinoša.

 

Plenārsēdi vadīja un apskatu sagatavoja  Baiba Bela