Studiju programma sagatavo speciālistus ar zināšanām un prasmēm par visu informācijas ciklu: informācijas vākšanu, apstrādi un organizēšanu, glabāšanu,  informācijas meklēšanu un izguvi, kā arī izplatīšanu.

Studiju laikā tu uzzināsi par informācijas iestādēm un informācijas resursiem mūsdienu sabiedrībā, apgūsi informācijas resursu pārvaldību (piemēram, datubāžu un digitālo bibliotēku veidošanu, tīmekļa vietņu strukturēšanu), studēsi informācijas sistēmas un pakalpojumus, kontekstā ar informācijas lietotāju vajadzībām, kā arī vadību, ekonomiku, saskarsmes psiholoģiju, kultūras vēsturi un daudz ko citu.

 

1. gads ir paredzēts, lai students saprastu, kas ir  informācijas institūcijas, kāda ir to loma sabiedrībā, apgūtu informācijas resursus un to attīstības vēsturi (piemēram, grāmatniecības vēsturi Latvijā un pasaulē), to organizēšanas un meklēšanas pamatus, kā arī bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes saistību ar citām sociālajām zinātnēm (komunikācijas zinātni, ekonomiku, tiesību zinātni, politika zinātni, socioloģiju, semiotiku).

2. gads sniedz dziļāku ieskatu nozarē. Šajā gadā tiek apgūti kursi par informācijas sabiedrību, datubāžu un tīmekļa vietņu veidošanu, pētniecības metodēm, informācijas sistēmām, krājumu pārvaldību, informācijas zinātni, informācijpratību, dokumentu pārvaldību un saglabāšanu, novadpētniecību un dažādu lietotāju grupu apkalpošanu, kā arī tiek izstrādāts pētnieciskais darbs (kursa darbs) par kādu nozares problēmjautājumu. Students var nostiprināt zināšanas un attīstīt prasmes akadēmisko prakšu laikā.

3. gadā tiek padziļinātas zināšanas par nozares jautājumiem – apgūti kursi par digitālām bibliotēkām, pētniecisku publikāciju un datu repozitorijiem, administratīviem, struktūras un aprakstošiem metadatiem, pētniecību nozarē, informācijas institūciju pārvaldību, informācijas pakalpojumu izstrādi un pārvaldību, informācijas institūciju publicitāti, tīmekļa vietņu u.c. informācijas resursu arhitektūru un lietojamību. Šajā gadā tiek izstrādāts noslēguma darbs, kurā teorētiski un praktiski tiek veikta kādas problēmas izpēte.

KĀ STUDIJAS TIEK SASAISTĪTAS AR PRAKSI?

Studiju programmā ir piedāvātas trīs akadēmiskās prakses, kuru laikā var teorētiskās zināšanas pielietot, veicot praktiskus uzdevumus, potenciālajās darba vietās (bibliotēkās, arhīvos, dažādās iestādēs informāciju sistēmu pārvaldīšanā u.c.). Vairāku kursu apguves laikā pasniedzēji organizē praktiskās nodarbības atbilstošajās institūcijās.

Informācijas pārvaldības studiju programmas studenti ERASMUS+ programmas ietvaros var doties apmaiņas studijās uz radniecīgām augstskolām Norvēģijā, Zviedrijā, Polijā, Igaunijā, Francijā, Portugālē u.c.

Darbs visos valsts un privātajos uzņēmumos, kur nepieciešams atlasīt, meklēt, organizēt un izplatīt informāciju, kā arī bibliotēkās un informācijas centros, gan apkalpojot klientus, gan arī veidojot un uzturot organizāciju informācijas sistēmas.

3 gadi jeb 6 semestri (PLK - pilna laika klātiene). Studijas notiek darba dienās, galvenokārt no plkst. 8.30 – 18.00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma.
PLK (pilna laika klātiene) – 2650 EUR gadā.
PLK (pilna laika klātienes) 2023. gada rudens semestrī 1. kursā ir 30 budžeta vietas. Ja nevari uzreiz studēt par valsts līdzekļiem, varbūt Tev tāda iespēja būs 2. studiju gadā jo LU SZF darbojas rotācija - studentiem ar labām sekmēm ir iespēja iegūt sev budžeta vietu!
Sociālo zinātņu bakalaura grāds bibliotēku, informācijas un arhīvu zinībās

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)

Papildu punkti: LU SZF Jauno informācijas speciālistu skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2023. un 2024. gadā saņem papildu punktus: 1. vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. vietas ieguvēji – 50 punktus.

Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: inga.polaka@lu.lv