Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

Socioloģija

Socioloģija ir sociālā zinātne, kas pēta cilvēku, sociālo grupu un sabiedrību dzīvi, kā arī apkopo un vispārina visas zināšanas par cilvēces attīstību – ietverot vēsturi, psiholoģiju un ekonomiku. Tā pēta mūsu kā sociālu būtņu uzvedību – no anonīmu indivīdu īslaicīgiem kontaktiem ielas drūzmā līdz pat  globāliem sociāliem procesiem.

Studējot socioloģijas bakalaura studiju programmā, tu iegūsi zināšanas, prasmes un kompetences sociālo procesu izpētē, sociālās informācijas apkopošanā un analīzē. Studiju laikā tu apgūsi socioloģijas teorijas un socioloģisko pētījumu metodes, iemācīsies ne tikai saskatīt sociālās problēmas, bet arī ieteikt iespējamos to risinājumus.

 

Studiju programmas direktore

Prof. Aija Zobena

1. gadā tu apgūsi ievadkursus socioloģijas teorijās un citās sociālajās zinātnēs; studiju kursus par sociālajām  problēmām  Latvijā, kas dod zināšanas, kā  tās identificēt un meklēt tām risinājumus. Apgūsi socioloģijas teoriju un pētniecības metodes

2. gadā turpināsies socioloģijas teoriju un pētniecības metožu apguvē. Līdztekus A daļas kursiem būs iespējams izvēlēties B daļas kursus, kas ļaus specializēties izvēlētajā studiju virzienā. Izstrādāsi savu patstāvīgo pētniecisko darbu (kursa darbu).

3. gadā tiek izstrādāts bakalaura darbs (A daļa). Lielāko studiju apjomu veido B un C daļas kursi: kursi specializācijas moduļos un brīvās izvēlēs kursi. Rudens semestrī studenti var doties ERASMUS apmaiņas programmā.

Kā studijas tiek sasaistītas ar praksi?

1. kursā pavasara semestrī studenti dodas praksē uz socioloģisko pētījumu firmām.
2. kursā – socioloģisko pētījumu praksē profesora vadībā studenti veic pētījumu;

2. – 3. kursa studentiem ir iespējas piedalīties profesoru vadītajos pētījumos SPPI.

Socioloģijas studenti starptautiskajā studentu apmaiņas programmā ERASMUS var doties apmaiņas studijās uz 9 dažādām ārvalstu augstskolām Vācijā, Beļģijā, Somijā, Igaunijā, Portugālē, Turcijā un Lietuvā.

Pēc socioloģijas studijām tu varēsi izvēlēties vienu no trim galvenajiem profesionālās karjeras virzieniem: darbu valsts pārvaldē, socioloģisko pētījumu firmās vai akadēmisko karjeru. Mūsu studiju programmas absolventi strādā gan ministrijās un pašvaldībās, gan lielākajās socioloģisko pētījumu firmās par projektu vadītājiem, par pētniekiem un docētājiem akadēmiskajās iestādēs – pētnieciskajos institūtos un universitātēs.

"Esmu pārliecināta, ka socioloģijā savas intereses iespējams realizēt ikvienam, kuram ir interese par to, kas, kā un kāpēc notiek mums visapkārt, un, galvenais, kādā veidā to iespējams analizēt un skaidrot. Vide, jaunieši, izglītība, tūrisms, mūzika, mārketings, politika, darbs, dzīvesstāsti, nacionālie jautājumi, sociālie jautājumi – šie ir tikai daži no virzieniem, ko socioloģijā iespējams pētīt un analizēt."

Anete Alksne, Socioloģijas bakalaura studiju programmas absolvente

3 gadi jeb 6 semestri (PLK - pilna laika klātiene). Studijas notiek darba dienās, galvenokārt no plkst. 8.30 – 18.00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma
PLK (pilna laika klātiene) – 2650 EUR gadā
PLK (pilna laika klātienes) 2023. gada rudens semestrī 1. kursā ir 32 budžeta vietas. Ja nevari uzreiz studēt par valsts līdzekļiem, varbūt Tev tāda iespēja varētu būt jau 2. studiju gadā, jo LU SZF darbojas rotācija - studentiem ar labām sekmēm ir iespēja iegūt sev budžeta vietu!
Sociālo zinātņu bakalaura grāds socioloģijā

Vispārīgie nosacījumi

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)

Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2023. un 2024. gadā un LU SZF Jauno sociologu skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2023. un 2024. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus; LU Izcilības skolas sociālo un humanitāro zinātņu klases absolventi 2024. gadā  papildus iegūst 75 punktus.

szf@lu.lv

Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: inga.polaka@lu.lv