Studiju programma nodrošina iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, izkopt prasmes un kompetences komunikācijas pētījumu izstrādē un metožu lietojumā, attīstīt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas un radošumu. Studiju process ir veidots mērķi sagatavot augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās – žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā, komunikācijas vadībā, komunikācijas procesu pētniecībā.

 

2 gadu laikā studenti apgūst studiju kursus:

Obligātās daļas (A daļas) studiju kursi – “Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā”, “Komunikācijas teorija, modeļi un prakse”, “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, “Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos”, “Komunikācija un kultūra”, “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos”, “Tīkla teorijas”, “Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana”, “Kritiskā domāšana augstskolā un tālākizglītībā”, “Lingvistiska un komunikācija”, “Maģistra darbs”

Izvēles studijas (B daļa) organizētas studiju specializācijas virzienos “Biznesa komunikācija” un “Mediju studijas”. Tajās tiek piedāvāti teorētiskie un praktiskie studiju kursi, kā arī zinātniski pētnieciskā darba (ekselences studiju kursi)

Specializācijas virziena “Biznesa komunikācija” studiju kursi: “Biznesa komunikācija”, “Organizāciju kultūra un komunikācija”, “Reklāmas attīstība: sasniegumu un produktu analīze”, “Stratēģiskā komunikācija un līderība”.

Specializācijas virziena “Mediju studijas” studiju kursi: “Mediju ekosistēma”, “Žurnālistikas kultūra”, “Teksta datoranalīze un datu vizualizācija”, “Multimediju praktikums”.

Teorētiskie un praktiskie studiju kursi: “Informatīvās vides riski un medijpratība”, “Dzimumu līdztiesības komunikācija un prakse”, “Informācijas meklēšanas un izguves teorijas”, “Stratēģiskā biznesa komunikācija sociālajos medijos”, “Kultūras menedžments un komunikācija”, “Kolektīvā atmiņa un komunikācija”, “Bibliofilija un rokrakstu krājumi”, “Teātra kritikas interdisciplinārie aspekti”, “Digitālā politiskā komunikācija”, “Informācijas karš”.

Zinātniski pētnieciskā darba jeb ekselences studiju kursi: “Individuālais pētnieciskais projekts izvēlētajā specializācijā”, “Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums”, “Zinātniskais raksts: Akadēmiskā darba praktikums”, “Zinātniskais referāts: Akadēmiskā darba praktikums”.

Kā studijas tiek sasaistītas ar praksi?

Studiju procesā tiek piesaisti mediju, biznesa un organizācijas komunikācijas profesionāļi un eksperti. Viņi uzstājas ar lekcijām, konsultē un piedalās diskusijās. Maģistrantiem ir iespējams iesaistīties arī Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījuma institūta īstenotajos zinātniskajos projektos, kā arī papildināt zināšanas LU partneruniversitātēs “Erasmus” programmas ietvaros.

Darbs un karjeras izaugsme medijos, uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs, kultūras institūcijās, augstskolās un pētnieciskos institūtos, kā arī studijas doktorantūrā.

Pilna laika klātienē – 2 gadi jeb 4 semestri. Nodarbības notiek vidēji četrus vakarus nedēļā klātienes (ja to atļauj epidemioloģiskā situācija) un tiešsaistē.
Pilna laika klātienē – 2700 EUR gadā
Pilna laika klātienes 2023. gada rudens semestrī 1. kursā ir 20 budžeta vietas. Ja nevari uzreiz studēt par valsts līdzekļiem, varbūt Tev tāda iespēja būs 2. studiju gadā, jo LU SZF darbojas rotācija – studentiem ar labām sekmēm ir iespēja iegūt sev budžeta vietu!
Sociālo zinātņu maģistra grāds žurnālistikā un komunikācijā

Vispārīgie nosacījumi 

Iepriekšējā izglītība

Iepriekšējās izglītības 1. variants: bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tām pielīdzināma augstākā izglītība informācijas un komunikācijas zinātnēs; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 = 400);

Iepriekšējās izglītības 2. variants: bakalaura vai maģistra grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: bakalaura darba atzīme (30 x 10 = 300) + iestājpārbaudījums (1 x 700 = 700), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 300;

Iepriekšējās izglītības 3. variants: bakalaura vai maģistra grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība citās izglītības tematiskajās grupās un darba pieredze informācijas un komunikācijas jomā; konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: bakalaura darba atzīme (30 x 10 = 300) + iestājpārbaudījums (1 x 700 = 700), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 300.

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2023./2024. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums ir 10 (izcili).

Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV).

Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: inga.polaka@lu.lv