Satversmes tiesa attālinātā tiesas sēdē pagājušā nedēļā sāka un šonedēļ turpināja skatīt lietu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa atbilstību Satversmei, kurā savu viedokli sniedza arī LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela.

2019. gadā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, jo ir pārliecināts, ka valdības savulaik noteiktais minimālais ienākumu līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un nenodrošina pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības. Turklāt valdība, aprēķinot pabalsta apmēru, nav izmantojusi nekādu metodoloģiju. Garantētais minimālais ienākums ir pabalsts trūcīgām personām, kuru ienākumu līmenis no 2020. gada janvāra ir zem 64 eiro mēnesī, bet vēl pērn bija tikai 53 eiro.

Tiesas sēde sākās 19. maijā un turpinājās arī 20. un 26. maijā un viedokli sniedza Ministru kabineta pārstāvji, Latvijas Bankas eksperts,  Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Pašvaldību savienība, EAPN Latvija, ekonomikas doktors Edgars Voļskis, sociālās politikas vērotāja Ruta Zilvere, kā arī SZF asociētā profesore Baiba Bela, kura ir pētījusi nabadzības, nevienlīdzības un sociālās politikas jautājumus.

Arī SZF pētniece atbalsta tiesībsarga nostāju, ka GMI ir neadekvāts, to pamatojot gan ar starptautiskiem datiem (GMI ir tikai daži centi virs ekstrēmās nabadzības sliekšņa, kas ir 1.90 $ dienā), gan raugoties uz materiālās nodrošinātības rādītājiem Latvijā (izmantojot arī SZF veiktu pētījumu datus) - kādi ienākumi nepieciešami personai mājsaimniecībā, lai nosegtu pamatvajadzības un sasniegtu minimālu dzīves kvalitāti, kas ļautu dzīvot ar cieņu.

Dalīties