LU 79. konferencē par dezinformāciju, sazvērestībām un demokrātiju izskan 11 ziņojumi

Vairāki ziņojumi bija veltīti dezinformācijas un sazvērestību pētījumu teorētiskajām pieejām. Prof. Vita Zelče sniedza ieskatu šīs jomas pētījumu sākumos un attīstībā. Viņa pieskārās arī viltus ziņu tipoloģijai un viltus ziņu pētījumu saskares punktiem ar dezinformācijas un sazvērestības teoriju pētījumiem. Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane iztirzāja melu kā dezinformācijas paveida konceptu. Viņa aplūkoja melu veidus, kā arī melu normalizāciju medijos un publiskajā telpā un melu neitralizācijas tehnikas. Zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins piedāvāja zinātniskajā literatūrā piedāvāto dezinformāciju daudzo veidu apskatu un, minot piemērus, analizēja dezinformācijas sociālajos tīklos jaunākos pētījumos.

Asociētais profesors Ojārs Skudra iztirzāja demokrātijas un tās institūciju stāvokli Latvijā un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz to. Viņš skāra arī Latvijas sistēmtransformācijas un jaunās elites tapšanas procesus un to rezultātus un iezīmēja Aivara Lemberga tiesas prāvas mediatizācijas pētījumu virzienus. Asociētā profesore Marita Zitmane aplūkoja dzimuma līdztiesības situācijas pašreizējo situāciju, sieviešu slodzes pieaugumu darbvietās un mājās, kā arī dzimumu līdztiesības diskursa transformācijas 2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē.

Doktorante Lilija Geine-Romanova iepazīstināja ar suņu barības ražotāja “Tukuma Straume” publisko retoriku un tajā ietvertajiem manipulatīvajiem apgalvojumiem megaesophagus suņiem uzliesmojuma Latvijā 2015. un 2016. gadā atainojumā medijos. Slimības uzliesmojums bija saistīts ar barības “Dogo” lietošanu. Ziņojumā tika aplūkots arī Latvijas valsts pārvaldes institūciju un amatpersonu komunikācijas veids un saturs, kurā dominēja vietējā ražotāja atbalsta pozīcijas diskurss, ignorējot suņu veselību un dzīvības un saslimšanas ar megaesophagus ietekmi uz suņu īpašnieku dzīvi, kā arī apvainojot Latvijas vetārstus tīšā kaitējumā ražotājam. Profesore Ilze Matīse-Van Houtana iztirzāja megaesophagus uzliesmojumu Austrālijā, kur to izraisīja uzņēmuma “Mars” barība “Advance Dermocare™”. Viņa aplūkoja arī ražotāja un valdības rīcību un komunikāciju ar sabiedrību par šo slimību un tās cēloņiem. Latvijas un Austrālija gadījumu salīdzinājums vēl uzskatāmāk liecina, ka Latvijas valsts atbildīgo institūciju un amatpersonu komunikācija bija zemā līmenī un ne vienmēr balstīta zinātnisko pētījumu atziņās.

Vairāki konferencē izskanējušie ziņojumi bija veltīti Latvijas 20. gs. vēsturē pieredzēto dezinformācijai un sazvērestības teoriju funkcionēšanas praksei. Pētnieces Lelde Neimane un Evita Feldentāle analizēja informāciju, kas bija pieejama represētajiem 1941. un 1949. gada masu deportāciju laikā. Pētījumā pamatā Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvē esošās mutvārdu vēstures liecības. Doktora zinātniskā grāda pretendents Oskars Gruziņš aplūkoja, kā “kara bērnu” (ar šo jēdzienu tiek apzīmēti bērni, kuru māte ir Latvijas iedzīvotāja, bet tēvs – ārvalstu militāro formējumu karavīrs) mutvārdu vēstures liecības atspoguļots sazvērestības teoriju lietojums nezināmu notikumu skaidrošanā. Profesors Viesturs Zanders iztirzāja Latvijas PSR izdotos trimdai adresētos preses izdevumus (ir īpaši laikrakstu “Dzimtenes Balss”) kā dezinformācijas instrumentus un to darbības efektivitāti. Viņš analizēja raksturīgākos Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs dezinformācijas akciju piemērus.

LZP FLPP projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.