SZF pētnieki prezentē ziņojumus Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Konferences pirmajā dienā profesors Viesturs Zanders ziņojumā “Trimdas publikāciju lasītāji padomju Latvijā” sniedza pārskatu par to, kas un ar kādiem nolūkiem Padomju Latvijā lasīja oficiāli nepieejamos trimdas izdevumus (grāmatas un presi). Galvenokārt latviešu trimdas sabiedrības šķelšanai un dezinformācijai bija adresētas ar okupācijas varu kolaborējošo inteliģentu un padomju propagandistu interpretācijas trimdai paredzētos preses izdevumos (50.-70. gados), taču cita ievirze bija strikti ierobežotam lasītāju lokam paredzētajiem LPSR Zinātņu akadēmijas referatīvajiem izdevumiem 80. gados.

Konferences otrajā dienā uzstājās pārējie četri pētnieki. Profesore Skaidrīte Lasmane savā ziņojumā pētīja 2020./2021.gada pandēmijas laikā medijos tapušos latviešu rakstnieku diskursus, secinot, ka tiešas pandēmijas laika daiļliteratūras vēl nav un arī rakstnieki medijos to piemin reti. Taču iezīmējas diskurss par tehnoloģiju un patēriņa laikmetu kopā ar informācijas pārpilnības un dezinformācijas emocionālu vērtējumu.

Docente Zane Radzobe ziņojumā pētīja žanru problemātiku populārajā žurnālistikā, detalizētāk apskatot hibrīdžanru realizāciju ASV un Latvijas raidījumu piemēru kontekstā.

Asociētā profesore Marita Zitmane analizēja LTV1 raidījuma “100 grami kultūras” interneta diskusijas un tās izraisītās debates sociālajā tīklošanās vietnē “Facebook”. Pētījums liecina, ka diskusijas, lai arī bez vienprātības, fokusējas uz reprezentācijām un vīriešu stāstu dominanci kino.

Savukārt doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins prezentēja pieeju sociālās tīklošanas vietnes “Facebook” pētniecībai un analizēja platformā identificēto dezinformācijas izplatīšanās tīklu. Ziņojumā secināts, ka dezinformācijas lapu lietotāju darbības atbilst dezinformācijas tīkla izplatīšanās īpatnībām. Šo lapu sekotāju skaita dinamika gada laikā kopumā ir pieaugusi, taču būtiski samazinājusies lietotāju interakcija.

LZP FLPP projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.