Akadēmiskais centrs
Kursā “Datu sabiedrības vadība” studenti iegūst pamata zināšanas par to, kā valsts iestādes un uzņēmumi izmanto datus un datu analīzes algoritmus, kā arī novērtēt datu izmantošanas un algoritmu potenciālo ietekmi uz indivīdu, sabiedrību, valsts pārvaldi u.c. jomām. Kursa autors un docētājs ir asoc.prof. Dr. sc. pol. Visvaldis Valtenbergs. Kursa ietvaros tiek rīkotas atvērtās lekcijas, kurām var pieteikties interesenti, vēršoties e-pastā pie docētāja (visvaldis.valtenbergs@lu.lv).
Atvērto datu potenciāls
4.oktobris, 16.30-17.30. MS Teams.
Dr.sc.comp. Anastasija Ņikiforova, LU Datorikas fakultātes docente, pētniece.
Atvērtie dati tiek uzskatīti par vērtīgu resursu, kura izmantošana ir potenciāli spējīga sniegt ievērojamus ekonomiskus, tehnoloģiskus un sociālus ieguvumus. Taču to panākšanai ir jāizpildās virknei priekšnosacījumu, kas attiecināmi gan uz datiem, gan uz infrastruktūru, gan uz lietotājiem, t.i. atvērto datu iniciatīvas veiksmes faktors ir ilgtspējīgas atvērto pārvaldes datu ekosistēmas izveide un uzturēšana. Lekcijas mērķis ir sniegt ieskatu par atvērto datu popularitāti un potenciālu tehnoloģisko un ekonomisko procesu attīstībai, uzmanību pievēršot to praktiskiem pielietojumiem gan Latvijā, gan ārpus tās, datus transformējot (inovatīvajos) risinājumos un pakalpojumos. Tāpat, ir plānots sniegts ieskatu par nozīmīgākajiem aspektiem, kas potenciāli ir spējīgi sekmēt ilgtspējīgas atvērto datu ekosistēmas izveidi, nodrošinot iespēju ikvienam interesentam atvērtus datus transformēt vērtībā.
PhD, Dc. comp.sc. Anastasija Ņikiforova ir Latvijas Universitātes Datorikas Fakultātes docente un Inovatīvo informācijas tehnoloģiju laboratorijas pētniece. Dr. Ņikiforovas pētnieciskas intereses ir saistītas ar datu pārvaldības, īpaši datu kvalitātes, un atvērto datu saistītājiem jautājumiem. LU Datorikas fakultātē papildus citiem docētājiem kursiem viņa ir izstrādājusi Specsemināru “Atvērtie dati un datu kvalitāte” un maģistra programmas kursu “Atvērtie pārvaldes dati datu-virzītā pasaulē”. Dr. Ņikiforova ir Latvijas Zinātnes padomes eksperte Inženierzinātnes un tehnoloģijas (Elektrotehnika, elektronika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) un Dabaszinātnes (Datorzinātnes un informātika) nozarēs, kā arī LATA (Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācija) asociētā biedre. Viņa ir vairāk kā 25 zinātnisko rakstu (līdz-)autore, 4 no kuriem ir publicēti augstākā rangā Q1 žurnālos.
Centieni regulēt mākslīgo intelektu
8.oktobris, 16.30-17.30 MS Teams
Viktorija Soņeca, LL.M Sorainen, LU doktorante.
Lekcijā “Centieni regulēt mākslīgo intelektu” tiks apskatīts Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par mākslīgo intelektu. Ja Eiropas Savienības likumdevējs šādu normatīvo aktu pieņems, tad tas būs pirmais normatīvais akts, kas regulēs mākslīgā intelekta jautājumus Eiropas Savienībā. Līdz ar to lekcijas ietvaros tiks apskatīti šī normatīvā akta projekta mērķi, kā konkrēti normatīvais akts varētu darboties praksē, kādi galvenie secinājumi un riski izriet no minētā normatīvā akta projekta. Viktorija Soņeca ir Latvijas Universitātes doktorante, ZAB “SORAINEN” juriste un žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktore.
Algoritmu nozīme sociālo tīklu platformās
5.novembris, 16.30-17.30 MS Teams
Dr. sc. comm. Klinta Ločmele, LU docente
Sociālo mediju un citu lielo interneta platformu algoritmi mūs ne tikai nemanāmi aizved no viena video pie nākamā, atlasa piemērotu reklāmu un sociālo mediju saturu saturu vai palīdz ar navigācijas palīdzību nokļūt no punkta A uz B. Tie arī ietekmē izpratni par auditorijas un vārda brīvības jēdzienu, veicina sabiedrības polarizāciju, dezinformācijas izplatīšanos un pat diskrimināciju. Lekcijā aplūkosim interneta algoritmu darbības riskus un diskutēsim par iespējām tos mazināt.
Dr.sc.comm. Klinta Ločmele docē vairākus ar komunikācijas, mediju un medijpratības jautājumiem saistītus studiju kursus Latvijas Universitātē un Vidzemes Augstskolā, vada medijpratībā izglītojošus projektus un praktiskus medijpratības treniņus dažādām sabiedrības grupām. Mediju jautājumos ir iedziļinājusies arī no profesionālā un politikas veidošanas skatu punkta, iepriekš strādājot Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļā un žurnālistikā.
© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
