LU Akadēmiskajā apgādā klajā nākusi monogrāfija “Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu”, kurā aplūkota drošības problemātika un tas, kā ekonomiskus, politiskus, personiskus u.c. draudus izprot Latvijas sabiedrība. Ar pētījuma rekomendācijām rīcībpolitikas veidotājiem un darba rezultātiem ikviens varēs iepazīties un jautājumus ekspertiem uzdot attālinātā diskusijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē piektdienā, 3. decembrī, plkst. 16.00.

“Mūsu pētījums paver iepriekš neaplūkotu lauku, iedziļinoties iedzīvotāju subjektīvajās bažās. Kvantitatīvie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti var būt mierinoši, taču tieši kvalitatīvās izpētes metodes, kuras izmantotas šajā pētījumā, ļauj iedziļināties iedzīvotāju argumentācijā un motivācijā – un tā var izrādīties nepatīkama. Iedzīvotāju drošības izpratnes pārzināšana, pat tad, ja tā nesakrīt ar objektīvi pastāvošo draudu līmeni, ir nepieciešama kā rīcībpolitikas veidošanas sociālais ietvars. Līdz ar to šoreiz mēs strādājām fokusgrupās un individuāli ar 12 Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem,” komentē Iveta Reinholde, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) profesore, profesionālās biedrības “Iekšējā audita institūta (IAI)” valdes locekle, Eiropas iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle un viena no monogrāfijas zinātniskajām redaktorēm.

Viens no centrālajiem pētījuma jautājumiem ir, vai bažas un apdraudējumi, ko izjūt cilvēki, atspoguļojas politiskajos lēmumos, un vai draudi, kuri ir nozīmīgi iedzīvotājiem, tiek identificēti arī kā draudi rīcībpolitikas veidošanas līmenī: ministrijās un iestādēs. Pētījuma autori – Rovena Berga, Kristaps Celmiņš, Ruta Ceple, Harijs Kārkliņš, Aleksandra Kjakste, Valdis Otzulis, Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga, Malvīne Stučka, Gunārs Valdmanis – aplūko drošības problemātikas dažādās šķautnes.

Pētījums apzina gan iedzīvotāju skatījumu uz drošību, piemēram, bailes un stereotipus, gan arī rada priekšstatu par drošības uztveres dažādiem aspektiem sabiedrībā kopumā. Noslēgumā aplūkota arī valdības krīzes komunikācija Covid-19 pandēmijas izplatības sākuma posmā, izvērtējot, vai pašvaldību reakcija uz iedzīvotāju paustajām bažām atbilst labas pārvaldības principiem.

Par monogrāfijas rezultātiem un rekomendācijām plašāk iespējams uzzināt diskusijā piektdienā, 3. decembrī, plkst. 16.00, kas tiks translēta no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Berlina auditorijas. Diskusijā piedalīsies Iveta Reinholde, LU SZF profesore, Žaneta Ozoliņa, LU SZF Politikas zinātnes nodaļas profesore, SPPI vadošā pētniece, monogrāfijas zinātniskā redaktore, Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece, monogrāfijas zinātniskā redaktore, Gunārs Valdmanis, politikas un vides zinātnes maģistrs, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, kā arī Malvīne Stučka – Latvijas Universitātes politikas zinātnes doktorante. Diskusijai attālināti iespējams sekot līdzi LU SZF Facebook lapā un DELFI.

Monogrāfija drīzumā būs pieejama LU Akadēmiskajā apgādā.

Projektu “Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu” (lzp-2018/1-0480) finansējusi Latvijas Zinātnes padome, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP).

Dalīties