Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un dezinformācijas riskiem, Dr. sc. comm. Klinta Ločmele ir sagatavojusi aktuālus ieteikumus, kas var noderēt, izvērtējot pieejamo informāciju plašsaziņas telpā un starppersonu saziņā.

Lai sabiedrībā sētu bailes un paniku, kā arī panāktu labvēlīgu noskaņojumu pret Krievijas agresīvo rīcību, tiek izplatīts daudz dezinformācijas un politiskās propagandas,

  • Ne vienmēr mūsu pašu spēkos ir izvērtēt video uzticamību, taču varam nedalīties ar saturu, par kuru neesam pārliecināti, vai tas tiešām ir uzņemts Ukrainā, vai tas nav iestudēts vai safabricēts. 
     
  • Ja neesam droši par attēlu un video izcelsmi, varam pārbaudīt interneta meklētājos, ieliekot meklēt konkrēto attēlu vai kadrus (ekrānuzņēmumus) no video. Pat ja vienā nav rezultātu, izmēģiniet vairākus interneta meklētājus – Google, Bing, Yandex, Firefox u.c. Iespējams, noskaidrosiet, ka šie attēli vai video fragmenti ir bijuši publicēti iepriekš citā kontekstā, valstī un gadā. Tā ir vēl viena tipiska dezinformēšanas metode, izmantojot īstus attēlus un video, bet to neoriģinālajā kontekstā, kas arī izskatās ticami. Īsa pamācība attēlu un video fragmentu pārbaudes veikšanai: https://www.youtube.com/watch?v=7eKG9RuqUE4 
     
  • Lai gan sociālajos medijos publicētajiem attēliem un video zūd liela daļa metadatu, lejupielādējot citur publicētos video vai foto, ir iespējams noskaidrot, kad tie ir uzņemti. Tā, piemēram, izpētot metadatus, ātri tika secināts, ka Vladmira Putina video uzruna bija nofilmēta jau pāris dienas iepriekš. Metadatus var pārbaudīt internetā bez maksas pieejamās metadatu pārbaudes vietnēs, tajās augšupielādējot foto vai video. NB! Sociālajos medijos publicētajam saturam nozīmīgākie metadati par foto / video satura radīšanas laiku, izmantotajām ierīcēm un, iespējams, pat vietu, būs jau zuduši. 
     
  • Neatkarīga starptautiska pētnieciskā organizācija “Bellingcat” publiski pieejamā izklājlapā piedāvā informācijas atmaskošanu: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1bZ5uItSGLfYlCKT2kl0MEGYIF0gEhPaY68KVduwPw8M/edit#gid=0 , piemēram, par konkrēto saturu pētnieki norāda, ka redzamajās fotogrāfijās transporta līdzekļiem nav numura zīmju vai ir citas aizdomas raisošas pazīmes. Tur var iepazīties ar pazīmēm, kas var liecināt par vizuālā satura faktisko neatbilstību un trenēties pēc tam tās pamanīt pašiem. 
     
  • Sekojiet līdzi informācijai no oficiālajiem Ukrainas ziņu avotiem un starptautiskām ziņu aģentūrām, piemēram, ziņu aģentūra AFP nodrošina regulāru un samērā visaptverošu informācijas atjaunošanu sociālajā medijā “Twitter”. 
     
  • Uzmanība jāpievērš arī informācijas intensīviem izplatītājiem sociālajos medijos, aplūkojot to profilus un ierakstu vēsturi - varbūt kādas “Facebook” lapas dienaskārtībā jau iepriekšējās nedēļās vai mēnešos bija propagandas vēstījumu izplatīšana. 
     
  • Plašāk vēl par dezinformācijas atpazīšanu šeit.

Dr. sc. comm. Klintas Ločmeles papildinājums 01.03.2022.:

  • Pirmkārt, ir pieejams daudz aculiecinieku video, tie ir ļoti svarīgi – ļauj sekot līdzi notikumiem un parāda šausmas, ko pārdzīvo Ukrainas cilvēki, taču vienlaikus jāatgādina, ka ne visi “aculiecinieku” video un attēli ir no īstā notikuma un konteksta. Sociālajos medijos ir arī publicēti attēli no 2014. gada Maidana vai karadarbības Sīrijā, attiecinot tos uz aktuālo situāciju.

    Šobrīd, kad notikumu attīstība ir ļoti strauja, pat diennakti sens attēls vai video ar bruņotas tehnikas virzīšanos Kijevas virzienā vairs var nebūt īsti precīzs, jo jaunākās ziņas rāda, ka tā jau ir iznīcināta. Tāpat arī sociālajos medijos starptautiskā līmenī cilvēki labprāt dalās un komentē attēlu, par kuru norāda, ka tas ieies vēsturē kā šī laika liecība. Bildē redzami Ukrainas karavīri, kas, sēžot uz tanka, pie kura piestiprināts Ukrainas karogs, priecīgi māj bērniem, kuri ceļa malā noskatās, kā garām brauc Ukrainas tanku kolonna. Attēls patiesi ir uzrunājošs, un ir saprotami, kāpēc šajā emocionāli smagajā laikā gribas dalīties ar kādu cilvēciskumu apliecinošu saturu, tomēr šis foto ir no Ukrainas nacionālo svētku dienas 2016. gadā. To noskaidroju, jo pati vēlējos ar to padalīties. Kā to izdarīt? Saglabāju / izgriezu attēlu no sociālā medija un augšupielādējot kādā no interneta meklētājprogrammām. Līdztekus interneta meklētājiem kā Google, Bing, Yandex, Firefox un citiem, ir arī specializētas attēlu meklēšanas vietnes, piemēram, www.tineye.com , https://smallseotools.com/reverse-image-search/ un citas. Ja vienā neizdodas tikt pie rezultāta, ir vērts mēģināt citās. Tādējādi var noskaidrot, vai kāds attēls vai kadrs no video ir ticis publicēts internetā jau iepriekš.

    Apkopojot par attēlu izvērtēšanu, patlaban, manuprāt, lielākā problēma ir nevis attēlu viltojumi, bet tieši to izmantojums neīstā kontekstā. Arī dažas dienas seni video mainīgas karadarbības apstākļos var vairs neuzrādīt aktuālo situāciju un būt maldinoši.
     
  • Otrkārt, sociālajos medijos esmu manījusi vairākus dokumentu viltojumus, tostarp, piemēram, dokumentu par Ukrainas padošanos u.c. Ne vienmēr mēs paši varam pārliecināties par to, vai tiešām šāds dokuments ir reāls, taču varam ievērot pauzi, pirms ar kādām “breaking news” dalāmies ar citiem.

    Nozīmīgākie notikumi drīz vien parādās gan Ukrainas medijos, gan starptautiskajās ziņu aģentūrās, gan pilsonisko aktīvistu regulāri publicētajos situācijas atjauninājumos. Pēdējie gan nav uzticamākais avots, taču arī tajos reizēm var redzēt informācijas “atmaskojumu”, kas arī var atgādināt skeptiskāk izvērtēt, vai tas vai cits dokuments ir viltots. Gadās, ka lielā informācijas apjoma un visai sarežģītas tās pārbaudīšanas dēļ kļūdās arī mediji, taču mediji tad veic informācijas atsaukumu vai vismaz izņem ierakstu no savas ziņu plūsmas sociālajā medijā.

    Rezumējot, būtiski ir mirkli uzgaidīt – vai kāds notikums gūst apstiprinājumu uzticamā avotā un vēlams – vairākos. Tā, piemēram, vakar vairākās vietnēs parādījās informācija, ir Vladimirs Putins ir atlaidis vienu no militārajiem priekšniekiem, bet tās izrādījās tikai baumas, kas neguva apstiprinājumu.
     
  • Treškārt, vēlos uzsvērt ne tikai faktu pārbaudes nozīmību, bet arī interpretāciju un to, kādi vārdi tiek lietoti vēstījuma nodošanai. Krievija izvairās to saukt par karu, izmantojot jēdzienus par specoperāciju, konfliktu vai Ukrainas “atbrīvošanu”, lai iebrukumu un reālu karadarbību citā valstī ierāmētu kā mazāk nozīmīgu un daudz maigāku, pozitīvu nolūku vadītu darbību nekā tā ir patiesībā. Ir nozīmīgi ne tikai pārliecināties par faktu precizitāti, bet arī pievērst uzmanību komunikatora (jebkura!) retorikai. Rāmējumu un vārdu izvēle liecina, kādu noskaņojumu pauž autors un kuru no pusēm tas atbalsta. 

Ņemot vērā informācijas pārbagātību un to, ka V. Putina politikas atbalstītāji sociālajos medijos ir izplatījuši aicinājumus rakstīt nepatiesību, lai sašķeltu ukraiņu vienotību un viņi pārstātu uzticēties viens otram, var tikai vēlreiz atgādināt, cik svarīgi ir tas, ar kādu informāciju dalāmies. Dažkārt ir redzama vēlme kādu joku vai labās ziņas uztvert kā īstenību. Sekojam līdzi notikumiem, dalāmies ar informāciju, bet pirms tam to izvērtējam! Brīvību Ukrainai!

 

Dalīties