Š.g. 25. martā attālināti norisinājās LU 80. starptautiskās konferences Sociālās labklājības un sociālā darba sekcija, kurā tika prezentēti četri pētījumi.

Līga Rasnača un Mareks Niklass, Latvijas Universitāte

SOCIĀLĀS MIJIEDARBĪBAS IZMAIŅAS SOCIĀLAJĀ DARBĀ COVID-19 LAIKĀ

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sociālo darbinieku sociālās mijiedarbības izmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā. Uzmanība tiek pievērsta sociālajai mijiedarbībai starp sociālajiem darbiniekiem, viņu kolēģiem, pakalpojumu lietotājiem un administrāciju. Ko var uzskatīt par ieguvumiem un kādi ir zaudējumi? Emocionālais stress ir sociālā darba pastāvīga iezīme. Sociālie kontakti ar kolēģiem, kopīgas rūpes un sadarbība ir svarīgi profesionālās darbības elementi. Pandēmija ierobežo tiešos kontaktus, maina sadarbības formas un kavē neformālo saziņu. Kā sociālie darbinieki rada iespējas pārvarēt spriedzi Covid-19 pandēmijas laikā un uzturēt koleģiālas attiecības? Kā kontakti virtuālajā vidē un mobilie sakari aizstāja tiešas tikšanās ar pakalpojumu lietotājiem? Latvijas sociālā darba pētnieki veica kvalitatīvu pētījumu, lai apzinātu izmaiņas, kas skāra sociālos darbiniekus pandēmijas sākumposmā un vēlākajos posmos, kā arī traucējumus sociālajā mijiedarbībā ar pakalpojumu lietotājiem.

Mārtiņš Moors, Latvijas sociālo darbinieku biedrība, RD Labklājības departaments

SOCIĀLO DARBINIEKU ĒTIKAS KODEKSA AKTUALIZĒŠANA UN PIEMĒROŠANAS IZAICINĀJUMI

Spēkā esošais Sociālo darbinieku Ētikas kodekss (ĒK) ir pieņemts pirms gandrīz 21 gada. Kopš tā laika ir jau notikušas vairākas izmaiņas gan sociālā darba starptautiskajos dokumentos, gan sabiedriskajos procesos, gan arī sociālajā darbā Latvijā. Kopš 2020.gada 13.janvāra Latvijas sociālo darbinieku biedrība (biedrība) ir likumā noteikta kā atbildīgā par ĒK un profesionālās ētikas jautājumu aktualizēšanu. Tāpēc biedrība ir sagatavojusi jauna ĒK projektu, kurā ietverti arī vairāki jaunumi ētikas regulējumā, piemēram, dots būtiskāko ĒK jēdzienu, sociālā darba vērtību un ētisko principu skaidrojums, jauns regulējums attiecībā uz duālajām attiecībām, tiesībām atteikties no sadarbības ar klientu, kolēģu kompetences cienīšanu, kolēģu aizstāvību, ētikai attiecībās ar vadību, lietojot digitālās tehnoloģijas u.c., precizēts konfidencialitātes, profesionālās lomas izpildes regulējums un pienākums profesionāli pilnveidoties. Īpašs izaicinājums visai sociālo darbinieku kopienai arī turpmāk būs ĒK iedzīvināšana ikdienas praksē, tāpēc ĒK regulējumā ir ietverta arī LM Sociālā darba speciālistu padomes loma. Padome ir vienīgā struktūrvienība Latvijā, kura apvieno visus sociālā darba profesijā nozīmīgus spēlētājus - profesionālās organizācijas, pašvaldības, augstskolas un LM ierēdņus. Biedrība ir izveidojusi arī Ētikas komisiju. Ir pazīmes, ka Latvijai veidojas savs atšķirīgs veids, kā profesionālās ētikas jautājumu risināšana iekļaujas pastāvošajā sociālo pakalpojumu sistēmā, lai ĒK iegūtu patiesi autoritatīvu statusu visiem sociālā darba profesijā iesaistītajiem.

Osis Juris, Rīgas domes Labklājības departaments

BEZPAJUMTNIECĪBAS PROBLĒMA RĪGĀ

Latvijā nav ne bezpajumtnieka, ne bezpajumtniecības legāldefinīcijas, kā arī Latvijas politikas plānošanas dokumentos netiek noteikti ar bezpajumtniecības problēmas risiāšanu saistītas darbības un mērķi. Normatīvie akti nosaka šo problēmu risināt ar patversmes/ naktspatversmes pakalpojuma palīdzību. Pastāv 2 galvenās pieejas bezpajumtniecības problēmas risināšanā: 1. Housing first - pēc iespējas ātrāka bezpajumtnieka izmitināšana pastāvīgā mājoklī ar elastīgu un individuāli modelētu atbalstu, un 2. Treatment first - klienta virzība cauri vairākām pakāpēm, līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī. Tomēr abas pieejas fokusējas uz problēmas risinājumiem, nevis problēmas prevenci, un ir svarīgi apzināties ne tikai bezpajumtniecības sekas, bet arī cēloņus.

Baiba Bela, Latvijas Universitāte

NABADZĪBAS NEDZIRDAMĀ BALSS: SIEVIEŠU AR BĒRNIEM PERSONISKĀ PIEREDZE

Referātā tiks aplūkota ievainojamība un  nabadzības personiskā pieredze sievietēm, kuras sastopas ar multiplām problēmām. Viņām ir  zema izglītība un viņas audzina bērnus vienas vai ar problemātiskiem partneriem.  Nabadzības personiskā pieredze pētīta, izmantojot biogrāfisko pieeju un analizējot piecas dzīves stāsta intervijas, kas veiktas valsts pētījumu programmas SUSTINNO ietvaros. Pētniecībā nabadzība tiek uzskatīta par rīcībspējas un dažādu kapitālu trūkumu (Ansari et al, 2012, Rod, 2014), bet ceļš uz nabadzību tiek saistīts ar kritiskiem notikumiem un grūtību akumulāciju dzīves gaitā (Martilla et al, 2013). Diskusijā tiks izmantots Bahtina, Levina un Margalita pieejas ievainojamības, balss un cienījamas sabiedrības konceptualizācijai. Šāda pieeja palīdzēs izgaismot nabadzības un sociālās atstumtības radītās personīgās pieredzes dziļumu, ievainojamību un neredzamību.

Dalīties