Akadēmiskais centrs
8. jūnijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) notiks Latvijas Universitātes asociētās profesores Aivitas Putniņas grāmatas "Sadzīvošana. Etnogrāfiskas pārdomas par attiecībām mūsdienu Latvijā" (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2022) atklāšanas lekcija. Ieeja bez maksas.
Grāmata ir antropoloģisks vēstījums par cilvēku attiecībām mūsdienu Latvijā. Pētījuma datus ieguvusi antropologu komanda – Aivita Putniņa, Zane Linde-Ozola, Ilze Mileiko, Māra Neikena, Artūrs Pokšāns, Kārlis Lakševics, Kristians Zalāns un Kate Dudure 2019. un 2020. gadā. Pētījums veikts četrās Latvijas vietās, runājot ar vietējiem cilvēkiem par attiecībām, pārmaiņām sabiedrībā un izvairīšanos no vardarbības. Sadzīvošana vairs nav viennozīmīgi pozitīvs vārds un iezīmē attiecību pārrāvumu, piespiešanos uzturēt attiecības, kur to vairs nav. Grāmatas virsrakstā tas ir palicis kā atgādinājums par savstarpējo attiecību dabas maiņu mūsdienu dzīvē un valodā cerībā, ka ar laiku mēs varēsim sadzīvošanu reabilitēt un piešķirt tai sākotnējo vērtību – būt ciešā sadarbībā un labās attiecībās citam ar citu.
Par Latviju pierasts runāt ekonomiskās un politiskās sistēmas pārmaiņu kontekstā. Sabiedrība ir individualizējusies, pieaugusi sociālā nevienlīdzība, dzīves temps kļuvis straujāks un steidzīgāks. Bet kā tas ir ietekmējis un mainījis cilvēku savstarpējās attiecības? Pirmā grāmatas sadaļa ir veltīta bērnu audzināšanas paradumiem un to maiņai – tie ir kļuvuši daudzveidīgāki un pretrunīgāki un aptver gan hierarhiskas, gan vienlīdzīgas vecāku un bērnu attiecības. Otrā sadaļa pievēršas pāru attiecībām un ģimenei. Trešā sadaļa aptver kaimiņattiecības un cilvēku sadzīvi kopienā. Pēdējā sadaļa ir veltīta vecumam. Novecošanos ietekmējušas gan kādreizējās bērnu un vecāku attiecības, gan vecuma nespēka neiederēšanās dinamiskajā un aktīvajā sabiedrībā, kur katram pašam jāuzņemas atbildība par sevi.
Aivita Putniņa ir sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore. Izglītību ieguvusi Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Pēc atgriešanās Latvijā izveidojusi pirmo Antropoloģijas studiju katedru, tagad – nodaļu Latvijas Universitātē. Veikusi zinātniskus pētījumus un publicējusies ģimenes, dzimtes un medicīnas antropoloģijas jomā. Pēdējos gados galvenā pētnieciskā interese bijusi vardarbības novēršana un nevardarbības praktizēšana.
Pasākumu rīko Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centru.
