Studiju programma sagatavo profesionāļus ar padziļinātām zināšanām par politiskām sistēmām un valsts administrāciju. Studiju laikā tu gūsi izpratni par starptautiskajām norisēm, par Eiropas Savienības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī par Latvijas vietu tajos. Beidzot studijas tu vienlīdz kvalificēti varēsi veikt pētniecisko darbību un piedalīties sociāli politiskajos procesos starptautiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī, veidot nozares politiku un gatavot rīcībpolitikas dokumentus.

Sākot ar 2. studiju gadu jeb 4. semestri, tev būs jāizvēlas specializēšanās vienā no tām no 5  studiju apakšprogrammā:

Eiropas studijas apakšprogrammā tu mācīsies patstāvīgi analizēt Latvijas un Eiropas politiskos procesus, izstrādāt organizāciju attīstības stratēģijas Eiropas kontekstā un apgūs argumentācijas prasmes.

Starptautiskās politikas apakšprogrammā tu iegūsi padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, jo mijiedarbība ar citām valstīm ir valsts pārvaldē, lielajās pašvaldībās un privātajos uzņēmumos strādājošo ikdiena.

Politikas un sabiedrības apakšprogrammā tu gūsi izpratni par salīdzinošās politikas un politikas teorijas galvenajām koncepcijām, to izmantojumu pētniecībā un pratīs patstāvīgi analizēt politiskos procesus, un aplūkot tos kopsakarā.

Publiskās politikas un pārvaldes apakšprogrammā tu mācīsies par  iestāžu uzbūvi un funkcionēšanu, personāla, finanšu un projektu vadību iestādēs, apgūsi prasmes gatavot plānošanas dokumentus, iekšējos normatīvos aktus personāla, projektu un finanšu vadības jomās, sagatavot un vadīt ES un vietējos projektus.

Eiropas pārvaldības apakšprogrammā tu iegūsi padziļināti akadēmiskas zināšanas par ES, tās pārvaldību, kā arī par atsevišķu Eiropas valstu politiku, spēsi orientēties kā nacionālo, tā Eiropas politisko procesu analīzes galvenajos paņēmienos.

 

Studiju programmas direktors p.i.

Tu varēsi strādāt visu līmeņu valsts iestādēs (Saeimā, ministrijās, pašvaldībās), sabiedriskajās organizācijās, partijās un dažādos fondos, privātajā sektorā (bankās, konsultāciju biznesā, firmās). Tu varēsi būt biroju vadītājs, diplomāts, pasniedzējs vai deputāts.

3 gadi jeb 6 semestri (PLK - pilna laika klātiene). Studijas notiek darba dienās, galvenokārt no plkst. 8.30 – 18.00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma.
PLK (pilna laika klātiene) – 2650 EUR gadā
Uzņemšanai 2024./2025. ak. gada rudens semestrī - 20 budžeta vietas.
Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)

Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2023. un 2024. gadā un LU SZF Jauno politiķu skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2023. un 2024. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus; Latvijas valsts Politikas un tiesību olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji saņem papildu punktus: 1. pakāpes ieguvēji saņem 75 punktus, 2. pakāpes ieguvēji – 50 punktus, 3. pakāpes ieguvēji – 25 punktus; LU Izcilības skolas sociālo un humanitāro zinātņu klases absolventi 2024. gadā papildus iegūst 50 punktus.

Studiju programmas metodiķe Inga Poļaka, 220.telpa, tālr. 67140022, e-pasts: inga.polaka@lu.lv