docents, pētnieks, Dr. philol.

viktors.freibergs@lu.lv
Lauvas iela 4, 427. telpa

Vadošais semiotikas un kino zinātnes speciālists Latvijā. Starptautiskās ekspertu žūrijas priekšsēdētājs Viļņas Universitātes MA programmas “Semiotika” vērtēšanā (2017. gads.). Četru lekciju cikls “A Short Introduction to Semiotics and Cinema” Tartu Universitātes Semiotikas katedrā, 2018. gada aprīlis. Dzintara Soduma balva literatūrā (viena no divām prestižākajām literatūras balvām Latvijā) par grāmatu “Kinomāna slimības vēsture” (izdevniecība “Aminori”, 2019), kas vairākas nedēļas bija vispārdotākā grāmata Latvijā. 

Docētie studiju kursi

Komunikācija un semiotika; Angļu valoda komunikācijas zinātnes studentiem; Cinema and New Media; Vizuālā komunikācija kino naratīvā; Naratīva stratēģija Džima Džārmuša un Pītera Grīneveja filmās.

Nozīmīgākās publikācijas

  • Freibergs, Viktors (2019). Kinomāna slimības vēsture. Rīga: Aminora. 120 lpp. ISBN 9789934884429

  • Freibergs, Viktors. (2018). Kino mediji. Grām.: Zelče, Vita (red.).  Latvijas mediju vides daudzveidība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 289.–293. lpp. ISBN 9789934183607. 

  • Brikše, Inta, Freibergs, Viktors, Spurava, Guna (2014). Children’s internet competence vs. self-confidence and self-comfort: case study of Latvia. In: Kurbanoğlu, Serap, Špiranec, Sonja & Grassian, Esther (eds). Information Literacy. Lifelong Learning and Digital Citizenship in the 21st Century: Second European conference, ECIL 2014, Dubrovnik, Croatia, October 20-23, 2014: Proceedings. New York: Springer. P.233–242. (Communications in computer and information science; Vol. 492). DOI: 10.7124/bc.0008C3.

Ārpus akadēmiskās telpas

Viens no populārākajiem un pazīstamākajiem kino zinātniekiem un kino lektoriem Latvijā. Regulāri uzstājas ar publiskām lekcijām kinoteātrī “KSuns”, “Splendid Palace”, “Kino Bize” un citviet. Piedalījies visos lektorijos, ko “Kino Bize” organizējusi jauniešiem vecumā no 11 līdz 16 gadiem par kino žanriem, atsevišķu režisoru daiļradi un citām tēmām. 2018. gadā tika uzaicināts par vieskuratoru Rīgas starptautiskajā kino festivālā, lai izveidotu 4 filmu programmu “In Techno Veritas” un pirms katras nolasītu ievadlekciju. No 2025. gada līdz 2018. gadam bija viens no ekspertu žūrijas, kas vērtēja pieteikumus Latvijas simtgades filmām. Jāpiebilst, ka visas filmas guva ārkārtīgi lielu skatītāju atsaucību.