28. un 29. janvārī Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes ikgadējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Zinātniskie lasījumi” izskanēja četri Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (lzp-2019/1-0278) pētnieku referāti. Projekts tiek īstenots LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūtā (SPPI).

Profesores Vita Zelčes prezentācija bija veltīta 1831. gada holēras epidēmijas diskursiem Latvijas teritorijā iznākošajos preses izdevumos. Pētniece akcentēja, ka šī epidēmija bija pirmā, kura norisinājās masu mediju pastāvēšanas laikmetā, tādējādi ir iespējams identificēt jaunas sabiedrības un mediju mijiedarbes sociālās prakses. Dominējošie mediju holēras epidēmijas atspoguļojumā ir statistikas, nelaimes, ārstu – palīdzības sniedzēju – darbības, instrukciju (noteikumu, karantīna, kordonu) īstenošanas, veselības un pareiza dzīvesveida, paļāvības uz Dievu, monarhisma, baumu un baumotāju nosodījuma diskursi.

Pētniece Lelde Neimane piedāvāja referātu “1941. gada 14. jūnija deportāciju personiskās pieredzes stāsti Latvijas Okupācijas muzejā: informācijas un baumu aspekti”. Tajā tika analizētas Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvē glabātās mutvārdu vēstures liecības, lai noskaidrotu sabiedrības informētību (patiesas ziņas, dezinformāciju) par 1941. gada 14. jūnija deportāciju un represēto tālāko likteni. Pētniece secināja, ka mutvārdu vēstures intervijas liecina, ka Latvijas sabiedrībai nebija drošticamas informācijas, cirkulēja daudzi un dažādi pieņēmumi un baumas. Savukārt pētnieces Evitas Feldentāles prezentācijas tēma bija “Latvijas tēls nometinājumā dzimušo bērnu acīs: 1941. gada 14. jūnija deportācijas piemērs”. Viņa analizēja Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvē esošās izsūtījumā (20. gs. 40. gadu otrajā pusē un 50. gadu pirmajā pusē) dzimušo videoliecībās rodamo informāciju par to, ko nometinājumā esošie vecāki saviem bērniem stāstīja par Latviju, kā noritēja pārcelšanās uz Latvijas PSR pēc atbrīvošanas no nometinājuma, par viņu latviešu valodas zināšanām un pirmajiem iespaidiem par Latviju. Pētniece secināja, ka informācijas prakses ģimenēs bija atšķirīgas, tāpat dažāda bija bērnu pirmā sastapšanās ar Latviju.

Pētnieka Oskara Gruziņa prezentācijas nosaukums – “Ģimenes vēsture un “klusuma sazvērestība”: informācijas robi un nepatiesības “kara bērnu” mutvārdu vēstures liecībās”. Viņš aplūkoja, kā “kara bērnu” (ar šo jēdzienu tiek apzīmēti bērni, kuru māte ir Latvijas iedzīvotāja, bet tēvs – ārvalstu militāro formējumu karavīrs) mutvārdu vēstures liecības atspoguļoti noslēpumi un sazvērestības, kādas tēmas bija kļuvušas par tabu. Pētnieks arī analizēja, kā “kara bērnu” un viņu mātes stigmatizācija ietekmēja ģimenes atmiņas kultūru, ģimenes biogrāfijas transformāciju un atmiņu nodošanu nākamajām paaudzēm.

Ikgadējā starptautiskā konferenceZinātniskie lasījumi” Daugavpils Universitātes Humanitārajā fakultātē (DU HF) tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra. 2021. gadā konference piedalījās 169 dalībnieki ar 153 referātiem no septiņām valstīm – Apvienotās Karalistes, Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas. Sakarā ar COVID-19 izplatību un esošo epidemioloģisko situāciju šogad konference notika attālināti – ZOOM platformā. Konferences norisi raksturoja laba organizācija un tehniskais nodrošinājums. Referentiem bija iespēja ne tikai prezentēt sava darba rezultātus, bet arī iesaistīties diskusijās un atbildēt uz auditorijas jautājumiem. LU SZF pētnieku referāti rakstu formātā būs lasāmi periodiskajā zinātnisko rakstu krājumā “Vēsture: avoti un cilvēki” (indeksēts datubāzē EBSCO), kas nāks klajā 2022. gada janvārī.

LZP FLPP projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.

Dalīties