UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra

UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra Latvijas Universitātē atjaunota 2022. gada jūlijā un turpinās darbu medijpratības un informācijpratības veicināšanas jomā. Īstenojot pētniecības projektus, tā veicinās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju un UNESCO stratēģiju īstenošanu medijpratības un informācijaspratības jomā un zināšanu apmaiņu un izpratnes veicināšanu par medijpratību, jo īpaši bērnu un pusaudžu vidū.

Priekšsēdētāja: Asoc. prof. Baiba Holma Kontakti: baiba.holma@lu.lv 

Priekšsēdētājas vietniece: Doc. Laura Ardava-Āboliņa Kontakti: laura.ardava@lu.lv 

Laikā no šā gada 21. līdz 23. februārim Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) docente, LU Medijpratības un informācījpratības katedras priekšsēdētājas vietniece Laura Ardava-Āboliņa piedalījās UNESCO globālajā konferences “Internet for Trust”, kas norisinājās Parīzē.

Vērienīgā konference pulcēja vairāk nekā 4000 dalībnieku no visas pasaules (valdību pārstāvjus, akadēmiskās vides pārstāvjus, žurnālistus, publiskā sektora pārstāvjus un citus). Tēmu loks aptvēra interneta un jo īpaši sociālo mediju radītos jaunos izaicinājumus un negatīvās ietekmes (dezinformācija, viltus ziņas, diskriminācija, naida runa, realitātes deformēšana mākslīgā intelekta un sociālo mediju algoritmu rezultātā).

Konferences atklāšanā Nobela Miera prēmijas laureāte, žurnāliste Marija Ressa sacīja: “Bez faktiem nevar būt patiesības. Bez patiesības nevar būt uzticēšanās. Bez uzticēšanās mums nav kopīgas realitātes izpratnes”. Nepatiesa informācija izplatās aptuveni sešas reizes ātrāk nekā drošticamas ziņas, jo tai ir mediju lietotājam saistošāks raksturs un tā bieži vien ir baiļu nesēja. Konferences gaitā vairākkārt izskanēja apgalvojums, ka patlaban šie jautājumi kļūst kritiski sabiedrības pastāvēšanai, jo informācijas, kas pretendē uz ziņu saturu, izplatīšana notiek ar paņēmieniem, kas reiz bija mārketinga un reklāmas paņēmieni ar mērķi ‘pirkt’ uzmanību un nest peļņu. Sociālo mediju algoritmi nešaubīgi ved prom no žurnālistikas pamatvērtībām.

“Piedalīšanās pieredze šajā konferencē papildināja manas zināšanas medijpratības un digitālo mediju jomā, ko integrēt savu docēto kursu saturā, deva jaunus idejiskus virzienus mūsu katedras attīstībai un iedvesmoja ar augsto organizatorisko līmeni. Konferences norises vietā, UNESCO galvenajā ēkā tika organizēts ļoti augsts drošības līmenis, klātienes runātāju uzrunas teicami saaudās ar eksrānsaziņā esošajiem. Lielu pozitīvu iespaidu atstāja konferences vizuālā identitāte. Konferences sākumā, noslēgumā un nedaudz arī starplaikos uzstājās franču elektroniskās mūzikas grupa “Doppelhandel”, jauniegūtajos iespaidos dalās L.Ardava-Āboliņa.

Konferences rezultāta taps UNESCO rekomendācijas digitālo platformu regulēšanai, kas varēs kalpot kā globāla līmeņa ceļa karte. Iecerēts, ka rekomendāciju galējā versija būs gatava šā gada septembrī.

Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Universitātes (LU) sadarbības projekta “Medijpratības un informācijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs” ietvaros LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki līdz šim jau noturējuši nodarbības vairāk nekā 500 audzēkņiem no 14 Latvijas Austrumu pierobežas skolām. Projekts tiks turpināts jaunnedēļ, noslēdzoties skolēnu brīvlaikam.

LU pētnieki - Klinta Ločmele, Anastasija Tetarenko, Velta Skolmeistare, Viktorija Tkačenko, Raivis Vilūns un Kaspars Līcītis - paviesojušies jau 14 Austrumu pierobežas skolās, uzrunājot vairāk nekā 500 skolēnus no Baltinavas vidusskolas, Viļakas Valsts ģimnāzijas, Rekavas vidusskolas, Rugāju vidusskolas, Zilupes vidusskolas, Ciblas vidusskolas, Daugavpils 10. vidusskolas, Dagdas vidusskolas, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas, Rēzeknes 2. vidusskolas, Rēzeknes 5.pamatskolas, Rēzeknes 6.pamatskolas un Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas.

Kopumā LU pētnieki plāno medijpratības un informācijpratības nodarbības noturēt 20 Latgales pierobežas skolās.

“Šī projekta un līdz ar to arī praktisko nodarbību mērķis ir uzlabot 9.-12. klašu jauniešu medijpratību un informācijpratību Austrumu pierobežas skolās kontekstā ar Krievijas uzsākto un īstenoto karadarbību Ukrainā, dezinformācijas izplatīšanu, tās atpazīšanu un radītajiem riskiem. Pēc Kultūras ministrijas aicinājuma Latvijas Universitātes pētnieki nodarbību saturā ietvērušia informāciju par notikumiem Ukrainā, bēgļiem, Krievijas agresiju un dezinformācijas izplatību, tās atpazīšanu un dezinformācijas radītajiem riskiem,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Aptaujājot skolēnus šo nodarbību beigās, dominējoši lielākā daļa atzīst - nodarbība ir patikusi, un šādas lekcijas nākotnē labprāt vēlētos apmeklēt vēl. Skolēni atzīst, ka stundas laikā ieguvuši jaunas zināšanas par to, kas ir dziļviltojumi (deep fake), kas ir naida runa, kā pārbaudīt attēlu autentiskumu, kā strādā Tik Tok algoritms,” stāsta projekta vadītāja, LU docente Laura Ardava – Āboliņa.

KM un LU sadarbības projekta “Medijpratības un informācijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs” kopējā līgumsumma ir 8 890 eiro, neieskaitot PVN.

2022. gada septembrī Viktorija Tkačenko piedalījās LU SZF un LR Kultūras ministrijas projektā “Medijpratības un informācijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs”, kura ietvaros novadīja lekcijas 3 Latvijas skolās par medijprātību un dezinformācijas riskiem saistībā ar karu Ukrainā.: Zilupē, Ciblā un Daugavpilī.

Docētāja atzīst, ka jauniešiem ļoti interesē medijprātības tēma, it īpaši Tik Tok algoritmi, deep fake (dziļviltojumi) un photoshop izmantošana. Diemžēl, kā secina Viktorija, ļoti mazs skolēnu skaits zina tādu terminu kā medijprātība, un viņa izsaka cerību, ka nākotnē šī tēma kļūs par mācību priekšmetu Latvijas skolās.

Docente Klinta Ločmele septembra noslēgumā viesojās 4 Latgales vidusskolās - Rugāju vidusskolā, Rekavas vidusskolā, Viļakas Valsts ģimnāzijā un Baltinavas vidusskolā, lai stāstītu par dezinformāciju kontekstā ar Krievijas sākto karu Ukrainā, tostarp, Krievijas izplatīto propagandu.

Lekcijas norisinājās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un LU SZF projekta “Medijpratības un informācijpratības nodarbību organizēšana Latvijas reģionu mācību iestādēs” ietvaros. Kopskaitā ar skolām, kuras apciemo arī citi docētāji, šāda satura vieslekcijas būs novadītas 20 pierobežas skolās.

Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Universitāte (LU), iesaistoties arī Vidzemes Augstskolas (ViA) macībspēkiem, uzsāk medijpratības sekmēšanas projekta “Medijpratības nodarbības Latvijas izglītības iestādēs” īstenošanu, kura ietvaros līdz 2024. gada maijam pētnieki vadīs medijpratības nodarbības 80 Latvijas skolās.

Projekta mērķis ir sekmēt Latvijas jauniešu medijpratību un informācijpratību, vadot izglītojošas nodarbības Latvijas izglītības iestādēs un tajās padziļināti aplūkojot trīs medijpratības šābrīža aktualitātes – sociālo mediju TikTok kā informācijas meklētājrīku un tā radītos riskus, slavenību identitāšu izmantošanu maldinošās publikācijās un mākslīgā intelekta radītu saturu.

LU pētnieki Klinta Ločmele, Anastasija Tetarenko-Supe, Velta Skolmeistere, Viktorija Tkačenko, Laura Uzule, Raivis Vilūns, Kaspars Līcītis, Mārtiņš Pričins un ViA pētniece Māra Arāja ar kolēģiem uzsākuši aktīvu saziņu ar Latvijas skolām un nodarbību plānošanu.

“Mūsu drošība sākas tepat – rokas stiepiena attālumā, izprotot sociālo mediju radīto spēku un riskus. Izpratnei par riskiem un instrumentiem, kā tos atpazīt, jāveidojas, mācoties skolā. Kultūras ministrija medijpratības aktivitātes mērķtiecīgi īsteno tieši jauniešu auditorijā, tomēr šādām aktivitātēm jākļūst plašākām un jāaptver visu skolu tīklu,” ir pārliecināts kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Patlaban globālais domāšanas virziens medijpratības un infrmācijpratības jomā tiecas uz to, ka medijpratība sabiedrībā sākas ar darbu bērnu un jauniešu auditorijās. Pērn līdzīgā projekta komandas sastāvā veiksmīgi īstenojām medijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas skolās, līdz ar to mūsu zināšanas un pieredze sniedz iedrošinājumu īstenot šo apjomīgo un Latvijas sabiedrībai ļoti vērtīgo projektu,” stāsta projekta vadītāja, LU docente Laura Ardava-Āboliņa.

KM un LU sadarbības projekta “Medijpratības nodarbības Latvijas izglītības iestādēs” ietvaros tiks veiktas izglītojošas aktivitātes, ieguldot valsts budžeta finansējumu 38 000 eiro (neieskaitot PVN) apmērā.

2022. gadā KM un LU īstenoja līdzvērtīgu sadarbības projektu – “Medijpratības un informācijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs.” Tā ietvaros LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki noturēja medijpratības nodarbības 993 audzēkņiem no 21 Latvijas Austrumu pierobežas skolas.