Projekti

2022. gadā Mediju laboratorija īstenojusi divus Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Universitātes (LU) sadarbības projektus:

• Projekta “Medijpratības un informācijpratības nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs” ietvaros LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pētnieki laikā no š. g. septembra līdz novembrim snieguši 20 vieslekcijas jauniešu medijpratības un informācijpratības veicināšanai Austrumu pierobežas skolās 9-12. klašu skolēniem kontekstā ar Krievijas karu Ukrainā, dezinformācijas izplatību, tās atpazīšanu un radītajiem riskiem. Projekta vadītāja – docente Laura Ardava-Āboliņa. Projekta īstenotāji – docente Klinta Ločmele, doktora zinātniskā grāda pretendenti Anastasija Tetarenko, Velta Skolmeistere un Raivis Vilūns, komunikācijas zinātnes maģistri Viktorija Tkačenko un Kaspars Līcītis.
   
• Projekta “Izvērtējums par 2021.gadā īstenoto Mediju atbalsta fonda programmu nozīmi Latvijas mediju vides daudzveidībai un kvalitātei, kā arī 2022.gada Mediju atbalsta fonda nolikumu izvērtējums” ietvaros LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pētnieki īstenojuši plašu un daudzpusīgu Mediju atbalsta fonda 2021. gadā finansētā satura analīzi, finansējuma saņēmēju anketēšanu un Mediju atbalsta fonda nolikumu analīzi. Projekta vadītāja – docente Laura Ardava-Āboliņa. Projekta īstenotāji – profesore Vita Zelče, docente Klinta Ločmele, komunikācijas zinātnes maģistre un doktora zinātniskā grāda pretendente Laura Uzule.

Mediju laboratorija realizē arī Latvijas zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu, kas norisinās kopš 2020. gada:

• Projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (2020–2022) mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā. Pētījums norit divos galvenajos virzienos: 1) vēstures pētījumā tiek analizētas dezinformācijas plūsmu un ticības sazvērestībai dinamika kopš 20. gs. 30. gadu vidus, kad Latvija pārstāja būt demokrātiska valsts un piedzīvoja divas totalitāru valstu okupācijas; 2) dezinformācijas un sazvērestību esamība mūsdienu Latvijas informatīvajā telpā, it īpaši digitālajos medijos. Pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti kolektīvā monogrāfijā, zinātniskos rakstos un ziņojumos. Projekta vadītāja – profesore Vita Zelče, galvenie izpildītāji – profesore Ilze Matīse-Van Houtena un profesors Viesturs Zanders, pētnieki – emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, asociētais profesors Ojārs Skudra, asociētā profesore Marita Zitmane, docente Zane Radzobe, doktora zinātniskā grāda pretendents Oskars Gruziņš, doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins un doktorante Lilija Romanova. Projekta īstenošanā piedalās arī Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane un krātuves speciāliste Evita Feldentāle. Projekta LZP reģistrācijas numurs Nr. lzp-2019/1-0278.