Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma (PIAAC)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījuma (OECD PIAAC) īstenošanu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskais pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums PIAAC (The Programme for the International Assessment of Adult Competencies) ļaus novērtēt 16 – 65 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju prasmes galvenajās informācijas apstrādes jomās – lasītprasmē, rēķinātprasmē un problēmu risināšanā. Rezultāti ļaus secināt, kā pieaugušie izmanto savas zināšanas un prasmes ikdienas dzīvē un darbā. Iegūtie dati ļaus analizēt neatbilstības starp prasmju piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, to, kā attiecīgās prasmes ietekmē atlīdzības apjomu, kā arī sniegs visaptverošu ieskatu par valsts cilvēkresursu kvalitāti starptautiskā salīdzinājumā. Latvijā līdz šim nav veikti līdzīga mēroga pētījumi, kas tiktu vērsti uz pieaugušo iedzīvotāju prasmju novērtēšanu.

OECD PIAAC pētījuma dati veicinās labāku izpratni par:

  • Izglītības sistēmas funkcionalitāti
  • Neatbilstības apjomu starp izglītības rādītājiem un darba tirgus pieprasījumu
  • Vienlīdzīgām iespējām iegūt izglītību un paaudžu mobilitāti
  • Jauniešu spējām iekļauties darba tirgū pēc izglītības iegūšanas
  • Analfabētisma un sliktas lasītprasmes apjomu
  • Riska grupām
  • Saikni starp galvenajām kognitīvajām prasmēm un mainīgajiem rādītājiem, piemēram, demogrāfija, veselība, izglītības fons.

Patlaban notiek gatavošanās OECD PIAAC izmēģinājuma pētījumam, ko paredzēts veikt no nākamā gada aprīļa līdz jūnijam.

Pētījums Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.

Latvijas mediju ekoloģija

“Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” ir pētniecisks projekts plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes nozarē. Pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas mediju ekoloģijas situāciju, tās stipros un vājos posmus, it īpaši nepatiesas informācijas un tīšas dezinformācijas klātbūtni un ietekmi uz cilvēku ikdienu un lēmumiem. 

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas jaunas zināšanas par Latvijas mediju ekoloģiju, tajā notiekošajām izmaiņām un viltus ziņu vietu kopējā ekoloģijā un cilvēku ikdienā. Pētījuma pamatā ir trīs teorētiskās pieejas – mediju ekoloģijas, mediju paaudzes un pēcpatiesības teorētiskās koncepcijas.

Projektā tiks radītas zināšanas par informatīvo telpu un tās izaicinājumiem, dezinformācijas un informatīvās vides piesārņojuma ietekmi uz Latvijas sabiedrību, mediju loma drošas sabiedrības attīstībā, tiks iztirzāta Latvijas mediju vides kvalitāte un iedzīvotāju medijpratība

Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze”, projekta LZP reģistrācijas numurs lzp-2018/2-0260.

PROJEKTA PUBLICITĀTE

PROJEKTA DALĪBNIEKI

Komunikācijas studiju nodaļas doktorants
Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātniskais asistents
Pētnieciskās intereses: Digitālie informācijas telpa, tiešsaistes mediji un medijpratība
E-pasts: r.viluns@gmail.com

 

Komunikācijas zinātnes doktora zinātniskā grāda pretendente
Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātniskā asistente,
Pētnieciskās interese: reģionālie mediji un žurnālistika, profesionālā identitāte, rituālkomunikācija, komemorācija, sociālā atmiņa un kultūra
E-pasts: laurauzule@inbox.lv

Komunikācijas zinātnes doktore
Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieka p.i.
Pētnieciskās intereses: patlaban - medijpratība, dezinformācija, mediju ekoloģija, agrāk – sociālā atmiņa, identitāte, Latvijas mediju vēsture un dzimtes studijas.
E-pasts: klinta.locmele@lu.lv

Komunikācijas studiju nodaļas doktorante
Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātniskā asistente
Pētnieciskās intereses: Pētnieciskās intereses: digitālā komunikācija, sociālās tīklošanas vietnes, patība un identitātes, sevis prezentēšana, integritāte
E-pasts: velta.sk@gmail.com

Vēstures zinātņu doktors
Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks
Pētnieciskās intereses: 20. gs. vēsture. Propagandas vēsture. Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīms Latvijā. Kultūra totalitārismā un totalitārisma kultūra. Sociālā un ikdienas dzīves vēsture.
E-pasts: kaspars.zellis@gmail.com

Socialoģijas zinātņu doktors
Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks
Pētnieciskās intereses: vides socioloģijas teorijas un vides tēmu izpēte. Dabas resursu pārvaldība un apsaimniekošana. Vides un ekoloģiskās attieksmju, vides un ekoloģisko prakšu, vides attieksmju un prakšu kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu dizains un metodoloģija. Brīvā laika socioloģija, sporta socioloģija.
E-pasts: renars.felcis@lu.lv

 

Komunikācijas studiju nodaļas docente

Pētnieciskās intereses: dzimtes studijas, dzimtes reprezentācijas populārajā kultūrā, dzimte postpadomju telpā, patēriņa kultūra un reklāma.

E-pasts: Marita.Zitmane@lu.lv

Komunikācijas studiju nodaļas profesore
Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece

Pētnieciskās intereses: kultūras atmiņa, komemorācija, identitāte, mediju vēsture, mediju reprezentācijas, Krievijas un Baltijas historiogrāfija un sieviešu vēsture.

E-pasts: Vita.Zelce@lu.lv

Komunikācijas studiju nodaļas profesore
Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece

Pētnieciskās intereses: kultūras atmiņa, ētika, komunikācijas ētika, mūslaiku morāles filozofija, literatūras filozofija, hermeneitika, nacionālā identitāte.

E-pasts: Skaidrite.Lasmane@lu.lv


Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz 2020. gada beigām tiek īstenoti 10 projekti trīs tematiskajās jomās. Programmas galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Viens no šiem 10 projektiem ir “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” (VPP-COVID-2020/1-0013). Projekta mērķis ir novērtēt Latvijas valsts un sabiedrības gatavību un izmantoto mehānismu efektivitāti krīzes pārvarēšanā un sagatavot priekšlikumus turpmākās rīcības scenārijiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret krīzēm nākotnē. Pētījuma galvenais rezultāts būs izsmeļošs pārskats par COVID-19 krīzes daudzpusīgo sociāli ekonomisko ietekmi uz Latvijas sabiedrību.

Projekta zinātniskā konsorcija vadošā institūcija ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU, projekta vadītāja Alise Tīfentāle), projekts tiek īstenots sadarbībā ar zinātniekiem no Latvijas Universitātes (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA), Vidzemes Augstskolas (VA), kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI). Projektu veido piecas darba grupas un administratīvās vadības grupa, kurās iesaistīti pētnieki no dažādām institūcijām. Tas ļauj visefektīvāk apvienot unikālu pieredzi, zināšanas, resursus un datus, ar mērķi rast atbildes uz tiem jaunajiem jautājumiem, kurus mums šobrīd uzdod jaunā dzīve ar COVID.

Sociālo pakalpojumu nodrošinājums tiek pētīts darba grupā “Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā” (vadītāja prof. Feliciana Rajevska, VA). Šī zinātnieku grupa analizēs sociālo pakalpojumu pieejamību un pārmaiņas nodarbinātībā, it īpaši tajos aspektos, kurus ierobežojumi un pāriešana uz attālināto darbu ir skārusi visvairāk. Sociālo pakalpojumu nodrošinājuma izpētē tiks veikta sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju internetaptauja, intervijas ar sociāla darba speciālistiem dažādās institūcijās, kā arī kritisko gadījumu analīze. VA, LU un RSU zinātnieki kopīgi izstrādās izvērtējumu un priekšlikumus par valsts un pašvaldību nodrošināto sociālās aizsardzības pasākumu efektivitātes un pārklājuma nodrošinājumu, to ietekmi uz dažādu sociāli demogrāfisko grupu atbalstu krīzes situācijā un iedzīvotāju labklājības līmeņa nodrošināšanā. Tāpat tiks sagatavots novērtējums par būtisku sociālo pakalpojumu pieejamības ierobežojumu īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi. LU SZF pētnieku uzdevums ir veikt sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju internetaptauju, novērtēt sniegto sociālo pakalpojumu ierobežojumus un to ietekmi, kā arī izstrādāt rekomendācijas politikas veidotājiem un sociālās darba profesionāļiem, lai stiprinātu reaģētspēju, uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību krīzes situācijās un sekmētu noturību pret krīzēm nākotnē.

Plašāka informācija pieejama: ŠEIT  


Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem (DemoMig)

Valsts pētījumu programmā „Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai ” laikā no 2018. gada decembrim līdz 2021. gadam tiek īstenoti pieci projekti sociālajās un humanitārajās zinātnēs, lai risinātu valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības jautājumus – pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība; etnisko un sociālo grupu loma Latvijas kultūras vēsturē; ģeopolitiskās un starptautiskās norises kā starptautisks konteksts valsts attīstībai; Latvijas izaicinājumi demogrāfijā un migrācijā.

LU ir vadošais partneris projektā “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” (vad. Prof. Zaiga Krišjāne, VPP-IZM-2018/1-0015). Projekts uzsākts 2018. gada decembrī, ilgums 36 mēneši. Tā mērķis ir attīstīt cilvēkkapitālu un paplašināt zināšanu bāzi par Latvijai nozīmīgiem izaicinājumiem demogrāfijā un migrācijā, par kultūras nozīmi teritoriju revitalizācijā, par intelektuālā darbaspēka kustību, tostarp talantu migrāciju, par reģionālo kontekstu šajos jautājumos, nodrošinot pētniecības rezultātu pieejamību sabiedrībai, kā arī sniedzot rīcībpolitikai nepieciešamos risinājumus. Projektu īsteno Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, kā arī Sociālo zinātņu fakultāte; tajā iesaistīts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Reģionālistikas zinātniskais institūts un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte. Projektu īstenos vairāk kā 20 pētnieku, kā arī pārstāvēto zinātņu nozaru un apakšnozaru maģistra un doktora studiju programmu studenti.

LU SZF pēntieku grupas uzdevums ir padziļināti pētīt talantu jeb augsti kvalificēta darba spēka starptautisko migrāciju un novērtēt migrācijas un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz sabiedrību, ņemot vērā “smadzeņu cirkulācijas” potenciālu un talantu piesaistes iespējas, kas ir būtiski, lai sekmētu inovācijas reģionos. Padziļināta uzmanība pievērsta gan talantu remigrācijai, gan trešo valstu kvalificēta darbaspēka imigrācijai, aplūkojot šķēršļus un iespējas, ar ko sastopas atbraucēji.

Plašāka informācija: ŠEIT


Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana

Latvijas zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” (2020–2022) mērķis ir starpdisciplinārā griezumā izpētīt dezinformācijas un sazvērestību vēstījumu vietu Latvijas informācijas telpā, kā arī tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, veselību, drošību un labklājību, iztirzājot Latvijas sabiedrības pieredzi 20. gadsimta totalitārisma laikmetā un periodā pēc neatkarības atgūšanas, un izvērtēt dezinformācijas un sazvērestību radītos riskus mūsdienu demokrātijai un tās vērtībām. Jaunradīto zināšanu uzdevums ir veidot sapratni par dezinformāciju un aizraušanos ar sazvērestībām un sekmēt faktu pārbaudi un kritiskās domāšanas kultūras attīstību Latvijā.

Pētījums norit divos galvenajos virzienos: 1) vēstures pētījumā tiek analizētas dezinformācijas plūsmu un ticības sazvērestībai dinamika kopš 20. gs. 30. gadu vidus, kad Latvija pārstāja būt demokrātiska valsts un piedzīvoja divas totalitāru valstu okupācijas; 2) dezinformācijas un sazvērestību esamība mūsdienu Latvijas informatīvajā telpā, it īpaši digitālajos medijos. Pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti kolektīvā monogrāfijā, zinātniskos rakstos un ziņojumos.

Projekta vadītāja – profesore Vita Zelče, galvenie izpildītāji – profesore Ilze Matīse-Van Houtena un profesors Viesturs Zanders, pētnieki – emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, asociētais profesors Ojārs Skudra, asociētā profesore Marita Zitmane, docente Zane Radzobe, doktora zinātniskā grāda pretendents Oskars Gruziņš, doktora zinātniskā grāda pretendents Mārtiņš Pričins un doktorante Lilija Romanova. Projekta īstenošanā piedalās arī Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane un krātuves speciāliste Evita Feldentāle.

Projekta LZP reģistrācijas numurs Nr. lzp-2019/1-0278.

COMPACT: From Research to Policy Through Raising Awareness of the State of the Art on Social Media and Convergence

Horizon-2020 (Informationand Communication Technologies Call H2020-ICT-2016-2017) projekta “COMPACT: From Research to Policy Through Raising Awareness of the State of the Art on Social Media and Convergence” (2017–2020) mērķis ir veicināt jaunāko tehnoloģiju nozīmes izpratni sabiedrības līderu vidū sociālo tīklu un mediju konverģences kontekstā. Projekta ietvaros tiek analizētas publikācijas, nacionālie likumdošanas akti u.c. dokumenti par sociālajiem medijiem un to tehnoloģijām.

Projekta koordinators ir Īrijas Nacionālā universitāte Golvejā (National University of Ireland Galway). Tā īstenošanā piedalās Komunikācijas un mediju skola (Škola Komunikacie a Medii) (Slovākija), Datu biznesa centrs (Data Poslovne Storitve) (Slovēnija), Paneiroptas ICT&SME asociācijas e-biznesa tīkls (PanEuropean ICT&Ebusiness Network for SME Association) (Beļģija), Bulgārijas programmēšanas kompāniju asociācija (Sdruzenie Bulgarska Asociaciana Softuernite Kompanii Bascom (BASCOM)) (Bulgārija), Jozefa Stefana institūts (Institut Jozef Stefan) (Slovēnija), uzņēmums “Ontotext AD” (Bulgārija), Nevalstiskā Eiropas inovāciju aģentūras organizācija (Non-governmental Organization Agency of European Innovations (AEI)) (Ukraina), uzņēmums “Media 21 Foundation (M21F)” (Bulgārija), Portugāles Katoļu universitāte (UniversidadeCatolicaPortuguesa) (Portugāle), Sabiedrības attīstības partnerības biedrība (Partnerstvoza Drustveni Razvoj Udruge) (Horvātija), uzņēmums “IT-Forum” (Dānija), Grieķijas Eiropas un ārpolitikas fonds (Hellenic Foundation for European and Foreign Policy (ELIAMEP)) (Grieķija), uzņēmums “MEDIA FRAME LTD” (Apvienotā Karaliste).

LU pētnieku grupas vadītāja profesore Vita Zelče, pētnieki – docente Līva Brice, doktora zinātniskā grāda pretendents Raivis Vilūns un doktora zinātniskā grāda pretendente Sanita Burķīte. Viņi vāc un apkopo datus projekta datubāzei, gatavo publikācijas, organizē publicitātes pasākumus. Projekta specifika ir dažāda tipa institūciju – universitāšu, biznesa uzņēmumu, NVO, mediju – sadarbība. 2019. gada decembrī LU notika projekta COMPACT seminārs “Disinformation, Media Literacy, and Social Media Regulation”.

Projekta tīmekļvietne http://compact-media.eu/

Projekts SEMPRE

2016.gada 1.martā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā ir uzsākta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas transnacionāla trīs gadu projekta “Sociālā spēcināšana reģionos” (SEMPRE) īstenošana. Projekta mērķis ir veidot inovatīvus un ilgtspējīgus sociālās spēcināšanas rīkus reģionos mītošo marginālo un ievainojamo sociālo grupu pārstāvjiem. Mērķa sasniegšanai ir veicami vairāki uzdevumi, sākotnēji tie ir gala lietotāju vajadzību izzināšana un mikroprojektu īstenošana, ko veiks sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijas. Projektā SEMPRE ir iesaistītas visas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas robežo ar Baltijas jūru. Projekta konsorciju veido 16 partneri, kas pārstāv dalībvalstu augstskolas, sabiedrības pārvaldības institūcijas, sociālo uzņēmējdarbību un pilsonisko sabiedrību. Projektu 85% apjomā jaunajās dalībvalstīs un  80% apjomā senajās dalībvalstīs finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. SEMPRE ir Eiropas Teritoriālās sadarbības un sadarbības ar sabiedrību projekts. Projekta vadošais partneris ir Vācijas Šlesvigas-Holšteinas federālās zemes diakonija.

Projekta noslēguma konference

Projekta noslēguma grāmatas prezentācija