Ceturtdien, 12. jūnijā, pašā sesijas karstumā notika LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas 1. kursa studentu rīkots pasākums „Understanding Media”[1] bijušā Preses nama, kurā ilgstoši mita gandrīz visi Latvijas nacionālie preses izdevumi un atradās Latvijas lielākā preses spiestuve.  Tas bija arī studentu eksāmens kurā “Mediju teorijas”.  

Pasākuma vieslektors Ēriks Hānbergs pastāstīja  savas atmiņas par Preses nama ziedu laiku atmosfēru un arī mediju straujajām izmaiņām, kad viņš kopā ar publicistu, rakstnieku un žurnālistu Andri Jakubānu veidoja “Neatkarīgo Rīta Avīzi”. Ē. Hānbergs atcerējās, ka negribēja būt redaktora vietnieks, tāpēc kopā ar A. Jakubānu domājuši, kā šo statusu nodēvēt citādi. Kopīgā apspriedē abi izlēmuši, ka  Ē. Hānbergs būs redaktora biedrs. Šis “tituls” izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, kādēļ Ē. Hānbergs ir vienīgais Latvijā, kuram vēl ir “biedra” statuss.

Pēc vieslektora runas, maģistratūras studenti prezentēja savus pētījumus par medijiem. Ingrīda Palkavniece, Ieva Upīte un Kaspars Beķeris ar īsfilmu “Mediji un Cilvēks. Dziesmu svētki” sniedza savu skatījumu par Dziesmu svētku un mediju mijiedarbību padomju gados, atmodas gados un mūsdienās. Mūsdienu jauniešu izpratni par medijiem skaidroja Asnāte Rībena, Līga Āboliņa un Egita Kūma, kuras bija izveidojušas īsfilmu “Jaunieši un mediju lietojums”, izmantojot jau trešo gadu Komunikācijas studiju nodaļas realizētā pētījuma “Studenti un internets” datus un izvirzot jaunus pētnieciskos jautājumus, kurus padziļināti noskaidroja intervijās. Arī šī projekta prezentācijai bija izvēlēts filmas formāts. Ivars Auce, Elīna Šverna un Sintija Kalniņa pētījumā  “Viena diena mediju lietotāja dzīvē”, izmantojot dienasgrāmatu metodi, analizēja mediju ikdienas lietojumu. Eva Dombrovska, Kristīne Bērziņa un Ramona Jurševska  bija veikušas Latvijas blogu analīzi un raksturoja, kādas īpašības piemīt “vidējam latviešu blogam”. Par politiķu un mediju mijiedarbību stāstīja Lelde Nagliņa, Kristīne Apša un Alise Kore, kuras analizēja Einara Repšes reprezentāciju sākot ar politiķa karjeras sākumpunkta līdz pat mūsdienām, stāstā “Mediju varā: Einars Repše toreiz un tagad”. Asprātīgu videonarratīvu, balstoties uz žurnālistu tviterierakstu izpēti,  bija izveidojuši Dace Znotiņa, Monta Zelča, Krista Puriņa, Raimonds Gekišs un Uldis Burkevics.  

        “Esmu gandarīta par prezentētajiem darbiem,” atzina kursa vadītāja profesore Inta Brikše, “jo tie balstījās uz interesantiem pētījumiem un bija vizuāli profesionāli sagatavoti. Ideja, ka eksāmenam jābūt publiskam pasākumam, bija mana, jo bieži daudzi plašākai publikai interesanti un profesionāļiem noderīgi pētījumi un idejas paliek tikai universitātes sienās.  Bet pasākuma organizācija bija maģistru ziņā.

           Komunikācijas zinātnes maģistra 1. kursa studente Asnāte Rībena norāda: ”Brīnišķīgi, ka profesore Inta Brikše ierosināja šoreiz eksāmenu veidot citā formātā, kā pasākumu, kad studentu veidotie projekti interesantā veidā tiek prezentēti arī plašākai sabiedrībai. Mums, kursa “Mediju teorijas” beidzējiem, darba uzdevumi un pats process šķita ļoti iedvesmojošs. Domāju, to apliecināja arī rezultāti. Varējām izvēlēties sev saistošāko informācijas, tai skaitā, akadēmisko zināšanu, pasniegšanas veidu, būt radoši. Mūsdienu fragmentētajā pasaulē būt atraktīviem ir izdzīvošanas jautājums."

 

Daces Znotiņas foto.

 

 

 

 
[1] Mediju izpratne

Dalīties