LU SZF žurnālistikas studentu pētījums izraisa rezonansi medijos un sabiedrībā

LU Sociālo zinātņu fakultātes žurnālistikas studenti, veicot pasniedzējas Vitas Dreijeres uzdevumu studiju kursā "Informācijas vākšanas metodes žurnālistikā", atklājuši milzīgus caurumus pirmsskolas izglītības iestāžu drošības sistēmā. Rakstu ar pētījuma rezultātiem publicējis žurnāls Sestdiena un par to ieinteresējies arī Latvijas Radio.

LU SZF pasniedzēja Vita Dreijere 2. kursa studentiem uzdevusi noskaidrot vai nepiederošas personas var iekļūt vietās, kur tās teorētiski nedrīkst atrasties. Ar dažādām sekmēm studenti izstaigājuši tiesībsargājošajās un drošības iestādes, lielākos medijus, ministrijas un citas institūcijas. Taču lielāku satraukumu medijos izraisījis fakts, ka studenti itin viegli iekļuvuši un bez iemesla uzturējušies dažādās skolās un pat bērnudārzos.

Kā stāsta Vita Dreijere: „Studentiem šajā semestrī bijis daudz praktisko uzdevumu, bet pieļauju, ka šī ir pirmā reize, kad jaunieši varēja izbaudīt to lielisko sajūtu, kas žurnālistiem ir tad, kad pašiem izdodas atrast kādu būtisku tematu un novest to līdz atzīstamam galarezultātam.” 

Pēc Vitas Dreijeres teiktā, viena lieta ir sekot citu mediju vai politiķu noteiktai dienaskārtībai, bet pavisam cita - paša žurnālista izpētes rezultātā atrast tēmu, par ko var teikt: "Nē, par šo pat nedrīkst nerakstīt." Šoreiz topošajiem žurnālistiem izdevās pavērt priekškaru uz sociāli nozīmīgu problēmu, par kuras apmēriem, iespējams, iepriekš tomēr nenojautām. Turklāt svarīgi ir tas, ka studentiem izdevās praksē pārliecināties par to, kādi ir nākamie soļi pēc tam, kad ir atklāta šāda problēma - proti, kā notiek informācijas vākšanas un atlases process. „Ar kopīgiem spēkiem izdevās savākt ļoti daudz informācijas par šo tēmu, aplūkot problēmu no dažādiem tās aspektiem, un man nācās krietni palauzīt galvu, lai saprastu, kā savākto informāciju teju 40 lappušu apmērā ietilpināt vienā žurnāla rakstā”, norāda Dreijere.

2. kursa studente Krista Alksne, kurai kādā no bērnu dārziem izdevās ne tikai iekļūt, bet arī papusdienot, turklāt divreiz, pastāstīja, ka pasniedzējas V. Dreijeres kurss nereti izceļas ar radošiem un praktiskiem uzdevumiem. Studente norāda, ka: „Kolorītā iekļūšana, uzturēšanās bērnudārzu telpās un citi piedzīvojumi nedrīkstēja palikt tikai SZF sienās. Tādēļ, manuprāt, tas ir lieliski, ka bija iespēja, sadarbojoties ar pasniedzēju, izveidot rakstu žurnālam Sestdiena, lai par šo problēmu sāktu domāt arī bērnudārzu vadītāji un atbildīgās amatpersonas.”

Runājot par to, kā šādi praktiski uzdevumi palīdz studiju procesā, K. Alksne norāda: „Ir radusies apjausma par to, cik liels darbs jāiegulda eksperimenta realizēšanā no idejas līdz izpildījumam un atgriezeniskajai saitei no sabiedrības puses. Eksperimenta laikā sapratu, cik svarīgi, ka augstskolā mums iemāca uzdrošināties, būt pirmajiem, kuri riskē, lai pavēstītu sabiedrībai, ko tādu, par ko daudzi pat iedomājušies nebija.”

V. Dreijere uzsver, ka visi studenti, kuri piedalījušies eksperimentā, ir pelnījuši uzslavu, jo tieši viņu nopietnā pieeja darbam ir palīdzējusi atklāt problēmu un pavēstīt par to plašākai sabiedrībai. “Vēl jau priekšā ir sesija, tāpēc nedrīkst studentus pārāk saslavēt [jokoju], bet nekas neatliek, jo kārtējo reizi pierādās - mūsu studenti ir malači!”, norāda pasniedzēja.