Pirmdien, 12. maijā, laikā, kad lielai daļai grāmatu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) elektroniskajā katalogā uzrādīts statuss „Ceļā uz Gaismas pili”, LU Komunikācijas zinātnes studiju nodaļas maģistrantiem un mācībspēkiem bija unikāla iespēja aplūkot izstādi „Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae”, kas veltīta Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas vēsturiskajam grāmatu krājumam.  

Prof. Zanders stāsta par izstādi

 

LNB Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs, grāmatzinātnieks, LU profesors Viesturs Zanders klātesošajiem pastāstīja, ka aprīļa beigās atklātā izstāde tika organizēta vairākus gadus: „Izstādes kodolu veido 43 grāmatas, kas atceļojušas no Helsinkiem, no Kurzemes hercogu Ketleru vēsturiskā krājuma, klāt liekot mākslasdarbus no Rundāles pils, oriģinālgravīru no Nacionālā Vēstures muzeja, vairākus izdevumus no mūsu pašu Nacionālās bibliotēkas retumiem un no citiem speciāliem krājumiem, kā arī dažus dokumentus no Nacionālā arhīva Slokas ielā. Tāpat izstādē apskatāma viena inkunābula. Inkunābulas ir grāmatas, kas iznākušas pēc Gūtenberga iespiedrevolūcijas, sākot ar 15. gadsimta vidu līdz 1500. gadam jeb 15. gadsimta otrās puses izdevumi, kuros apvienota poligrāfiskā teksta iespiešana ar iluminētu iniciāļu izzīmēšanu ar roku. Izstādē pārsvarā ir teoloģiska rakstura literatūra un jurisprudencei veltīti darbi.”

 

Atpūtas segments ar grāmatām

 

Profesore Vita Zelče aicināja izstādes vērotājus apzināties brīža vienreizību, atrodoties telpā ar tik senām un izsmalcinātām grāmatām: „Es gribu uzsvērt, ka tas, ko mēs patlaban skatāmies, patiešām ir karaļu grāmatas. Te ir uzraksts „Kurzemes galma bibliotēka”, kas nozīmē, ka dažādi karaļi ar savām rokām šīs grāmatas ir skatījuši. Mums jānovertē, cik smalku lietu atmosfērā mēs atrodamies.”

LU maģistranti un mācībspēki atzinīgi novērtēja izstādes dizainisko risinājumu, kā arī ērto atpūtas/pārdomu segmentu izstādes telpā. Pēc izstādes aplūkošanas, bibliotēkas viesiem bija iespēja apskatīt Imantam Ziedonim veltīto zāli, kā arī tapšanas stadijā esošās lasītavas.

 

„Gaismas pili šodien izbaudīju teju ar visām savām maņām. Gaiss, kurā sajaukušās jaunām lietām piemītošās, svaiguma un koka smaržas. Gludās virsmas, ko vēl nav skārusi tautas roka. Skati pār Rīgas torņiem, un skati uz mierpilno Daugavu. Trīspadsmit stāvos apņemts klusums un miers. Tādu es šodien iepazinu Gaismas pili,” sajūtās dalījās maģistrante Egita Kūma.

Kurzemes hercogu bibliotēka uzskatāma par vienu no nozīmīgākajem Latvijas izcelsmes bibliofilajiem krājumiem. Tā veidota vairāku paaudžu garumā apmēram 150 gadu laikā – no 16. gadsimta otrās puses līdz 17. gadsimta beigām. Rīgā izstāde atradīsies līdz 18. maijam, pēc tam tiks pārvesta uz Rundāli, savukārt augusta beigās grāmatas ceļos atpakaļ uz Helsinkiem.

 

sagatavoja:

Laura Ardava

LU doktora zinātniskā grāda pretendente

 

Dalīties