Akadēmiskais centrs
Jautājums ir par katras valsts gatavību un spēju pielāgoties šīm izmaiņām. Rēķinoties ar starptautisko attiecību daudzšķautņaino raksturu un neprognozējamību, šī raksta mērķis ir ieskicēt tikai dažus no galvenajiem jautājumiem diplomātijā, kuru nozīme turpmākajos gados turpinās pieaugt un prasīs pastiprinātu uzmanību. Rakstā ir arī izmantotas atziņas no īstenota pēcdoktorantūras projekta un pēdējos gados publicētajiem pētījumiem.
Nenoliedzami, ka nākotnē jaunie tehnoloģiju un komunikāciju risinājumi būtiski izmainīs diplomātiskās komunikācijas raksturu. Operativitāte informācijas apritē un tās pieejamībā mainīs diplomātiskā darba dinamiku, pieprasot no ārlietu dienestiem daudz ātrāku reakciju. Tāpat lielāka vērība tiks pievērsta informācijas atlasei un faktu pārbaudīšanai, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Arī ārlietu dienesta IT infrastruktūras integrācija ar citu iestāžu IT sistēmām kļūs par vienu no aktuālākajiem jautājumiem. Neapšaubāmi, ka jaunu tehnoloģisko un komunikāciju risinājumu ieviešana ikvienā ārlietu ministrijā prasīs lielus finanšu līdzekļu ieguldījumus iepretim tiem ieguvumiem, ko iegūs sabiedrība no šo tehnoloģiju izmantošanas ārlietās.
Būtiskas izmaiņas ārlietu ministrijās noteiks mākslīgā intelekta risinājumi, kuri mūsdienās pieredz uzvaras gājienu tehnoloģiju jomā, un arvien vairāk tiek izmantoti valsts pārvaldes darba uzlabošanā. Var paredzēt, ka tuvākajos gados mākslīgā intelekta izmantošana ārlietās vērā ņemami ietekmēs diplomātiskā un konsulārā dienesta darbu. Jau pašreizējie mākslīgā intelekta piedāvātie risinājumi liecina, ka pārmaiņas būs revolucionāras. Mašīnmācīšanās, neironu tīkli, virtuālie asistenti jeb boti nebūs sveši diplomātijā, ko arī apstiprina pēdējo gadu laikā publicētie pētījumi un izteiktās prognozes. Pateicoties inovatīvām metodēm un algoritmiem, kas efektīvi apstrādā liela apjoma datus un nodrošina būtisku ātrdarbību, viens no galvenajiem mākslīgā intelekta ieguvumiem būs procesu automatizēšana. Lai arī patlaban, kā norāda Bens Skots (Ben Scott), Stefans Heumans (Stefan Heumann) un Filips Lorencs (Philippe Lorenz), mākslīgais intelekts tikpat kā neparādās ārpolitikas darba kārtībā, šī situācija jau tuvākajā laikā strauji mainīsies un nākotnē mākslīgais intelekts būs viena no centrālajām tēmām ārpolitikas veidošanā, tajā skaitā diplomātiskās prakses modernizēšanā.[i] Tāpat pastāv liela varbūtība, ka daudzas valstis mākslīgā intelekta risinājumus vispirms izmantos konsulārā dienesta, komercdiplomātijas vai publiskās diplomātijas vajadzībām. Piemēram, informācijas sniegšanai par konsulārā dienesta darbu, palīdzību ārkārtas situācijās ārzemēs, drošu ceļošanu, eksporta iespējām ārvalstīs vai valsts tēla veidošanu ar virtuālā asistenta jeb čatbota palīdzību. Nevar arī izslēgt, ka viens no mākslīgā intelekta risinājumiem varētu būt saistīts ar krīžu situāciju pārvaldību. Apzinoties, kāda ir pašreizējā mākslīgā intelekta attīstība, būtiski neatlikt uz vēlāku jautājumus, kā mākslīgo intelektu būtu iespējams labāk integrēt ārlietu dienesta vajadzībām. Kopumā straujā tehnoloģiju attīstība un daudzveidīgās inovācijas pieprasīs operatīvāku ārlietu ministriju reakciju un darbību. Tas savukārt nozīmēs, ka komunikāciju tehnoloģiju iespējas ļaus sabiedrībai un masu medijiem pieprasīt no ministrijas un valdības kopumā vēl ātrāku un izlēmīgāku ārpolitiku, tajā skaitā operatīvāk ārlietu dienesta darbību.
Lai arī jau mūsdienās ikviena ministrija un vai valdības aģentūra lielākā vai mazākā mērā nepastarpināti sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nākotnē paredzams, ka no ikvienas ārlietu ministrijas tiks sagaidīta vēl daudz lielāka iesaiste ārpolitisku jautājumu koordinēšanā un citu valsts iestāžu iesaistīšana ārlietu jautājumu risināšanā.[ii]
Runājot par atbalsta sniegšanu citām valsts iestādēm, liela nozīme būs „visas valdības pieejas” (whole of government approach) izmantošanai starptautisku jautājumu veidošanā un valsts pārvaldes administrēšanā. Tā paredz, ka ārlietu ministrija vairs nepilda „vārtu sargātāja” lomu starp ārpolitiku un iekšpolitiku, bet tā vietā ir kļuvusi par atbalsta iestādi vai platformu citām valsts pārvaldes iestādēm. Atbalsta veidi var būt dažādi, sākot ar starpinstitucionālo jautājumu koordinēšanu un beidzot ar visu valdības iestāžu apkalpošanu. Toms Kristensens (Tom Christensen) un Pērs Lēgreids (Per Lægreid) ir tikai divi no plašāk zināmajiem “visas valdības pieejas” pētniekiem, kuri uzsver horizontālās koordinācijas nozīmi efektīvas valsts pārvaldes organizēšanā.[iii] Paredzams, ka nākotnē daudzām ārlietu ministrijām viens no galvenajiem fokusiem būs vērsts uz ārpolitisko jautājumu koordinēšanu starp iesaistītajām institūcijām, kas atbilst nacionālā diplomātijas sistēmas (national diplomatic system) būtībai,[iv] proti, ārlietu ministrija kā daļa no daudz plašākas valdības sistēmas ārpolitikas jautājumu īstenošanā un koordinēšanā.
Raugoties uz iespējamo diplomātijas attīstību, var prognozēt, darbiniekiem diplomātiskajās misijās ārvalstīs, būs jāstrādā ar daudz plašākām tēmām, kas nozīmē jaunu un daudzveidīgu zināšanu apguvi (piem., jaunāko komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts tēla veidošanā, mākslīgā intelekta pielietojamību valsts konkurētspējas sekmēšanā, zinātnes un inovāciju diplomātijas veidošanu). Tāpat akcents tiks likts uz “visas valdības pieejas” īstenošanu, kas savukārt nozīmē, ka vēstniecībās un pārstāvniecībās strādās ar vien vairāk citu ministriju un aģentūru darbinieki. Tāpat var prognozēt, ka vēstnieku funkcijas paplašināsies, jo paralēli jaunajiem darba kārtības jautājumiem ārlietās būs jāatbalsta arī citu institūciju pārstāvju aktivitātes un darbības uzņemošajā valstī. Runājot Kišana S. Rana vārdiem, vēstnieks pildīs “valsts komandas līdera” lomu ārvalstīs.[v] Neapšaubāmi, ka diplomātiem ārvalstīs būs vēl aktīvāk jāiesaistās valsts tēla veidošanā, izmantojot inovatīvus komunikācijas risinājumus, tajā skaitā mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Arī publiskās diplomātijas nozīme kļūs vēl aktuālāka. Līdztekus iepriekš minētajam, diplomātiskie dienesti būs spiesti vēl vairāk veicināt ekonomisko un komercdiplomātiju. Lai varētu veicināt eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, ārlietu dienests būs spiests aktīvāk izmantos uzkrātos Latvijas diasporas pārstāvju kontaktus un sakarus. Nākotnē paredzams, ka visas uzskaitītās diplomātiskā dienesta aktivitātes būs dziļāk integrētas ar valdības veiktspējas pārvaldības un darbības atskaišu modeli.
Projicējot diplomātiskās prakses transformāciju turpmākajos gados, var paredzēt, ka kopumā dominēs daudzveidīgu tēmu un funkciju iekļaujoša diplomātija, ko literatūrā apzīmē kā integratīvu diplomātiju (integrative diplomacy).[vi] Pieprasījums pēc proaktīva ārlietu dienesta un “visas valdības pieejas” īstenošanas veicinās strukturālas un funkcionālas pārmaiņas daudzu valstu ārlietu ministrijās. Ņemot vērā, ka ārlietu dienesti kļūs daudz plašāki, nevar izslēgt, ka viens no jauninājumiem būs ar vien vairāk jaunu specializētu vēstnieka amatu izveidošana (piem., līdzīgi kā Dānijai tehnoloģiju vēstnieka (tech ambassador) vai klimata vēstnieka nozīmēšana). Tāpat var paredzēt, ka tiks vairāk piesaistīt ārštata eksperti stratēģiskās komunikācijas jomā un valsts tēla veidošanā.
Paredzot mākslīgā intelekta nozīmes pieaugumu nākotnē, svarīgi valstīm jau tagad apzināt veidus kā ārlietu dienests var sistematizēt savā rīcībā esošos datus. Lai gan ne visi pieejamie dati var būt noderīgi mākslīgā intelekta pielietošanai diplomātisko funkciju pildīšanā, jo satur konfidenciālu vai darba dienesta vajadzībām specifisku informāciju, pašreizējās attīstības tendences informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā liecina, ka risinājumu un to pielietošanas iespējas ārlietu ministrijas darba modernizēšanai jau tagad ir lielas un daudzveidīgas. Piemēram, viens no mākslīgā intelekta risinājuma izmantošanas piemēriem būtu daudzvalodu botu risinājums par konsulārā dienesta sniegtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā informācijas sniegšanu par vīzas pieteikumiem, drošu ceļošanu, nozaudētiem dokumentiem vai kā rīkoties ārkārtas situācijā. Vienlaikus, kā norāda diplomātijas pētnieki, svarīgi būs piesaistīt informācijas un tehnoloģijas speciālistus, kuriem būs zināšanas strādāt ar mākslīgā intelekta jautājumiem.[vii] Kopumā operativitāte informācijas apritē un tās pieejamībā, ko turpinās veicināt inovatīvas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būtiski mainīs diplomātijas attīstību un tās darba dinamiku. Prasme veidot “visas valdības pieejas” ārlietās, sinhronizējot visu ministriju struktūrvienību darbu un veicinot visu pārvaldes iestāžu sadarbību vienotu politisko mērķu izpildē un sasniegšanā, tiks uzskatīta par būtisku faktoru ārlietu ministriju darba modernizēšanā un diplomātiskās prakses atbilstībai 21. gadsimta prasībām.
Par projektu:
Didzis Kļaviņš izstrādā projektu “Salīdzinošais pētījums par ārlietu ministrijām Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs (2012-2015)” (pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001), kas ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt ārlietu ministriju (ĀM) darbības un pārmaiņu īpatnības Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Ziemeļvalstīs (Dānijā, Somijā un Zviedrijā) laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gada beigām. Pētījums ļaus novērtēt ĀM darbību, tās strukturālo un funkcionālo ietvaru ES darbības kontekstā, kā arī izstrādāt ieteikumus darbības uzlabošanai. Iegūtās zināšanas un informācija no īstenotā pētījuma ļaus turpināt diplomātijas pētīšanu un sniegt ieguldījumu starptautiskos diplomātijas pētīšanas projektos, kā arī veicināt Latvijas Universitātes starptautisko atpazīstamību un iesaisti dažādos pētnieciskajos projektos.
Raksts ir publicēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Pētniecības pieteikuma numuri: 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; 1.1.1.2/VIAA/1/16/013; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001
[i] Ben Scott, Stefan Hemannn and Philippe Lorenz, Artificial Intelligence and Foreign Policy (Berlin: Stiftung Neue Verantwortung, 2018): 10.
[ii] Kishan S. Rana, 21st Century Diplomacy: A practitioner’s guide (London: Continuum, 2011).; Brian Hocking, Jan Melissen, Shaun Riordan, and Paul Sharp, “Futures for Diplomacy: Integrative Diplomacy in the 21st Century,” Clingendael Report, no. 1 (2012).; Brian Hocking, Jan Melissen, Shaun Riordan, and Paul Sharp, “Whither Foreign Ministries in a Post-Western World?” Clingendael Policy Brief., no. 3 (2013).
[iii] Tom Christensen and Per Lægreid, “The Whole-of-Government Approach to Public Sector Reform,” Public Administration Review 67, no. 6 (2007): 1059-1066, doi.org/10.1111/j.1540-6210.2007.00797
[iv] Brian Hocking, Jan Melissen, Shaun Riordan, and Paul Sharp, “Futures for Diplomacy: Integrative Diplomacy in the 21st Century,” Clingendael Report, no. 1 (2012).; Brian Hocking, Jan Melissen, Shaun Riordan, and Paul Sharp, “Whither Foreign Ministries in a Post-Western World?” Clingendael Policy Brief., no. 3 (2013).; Brian Hocking and Jan Melissen, “Diplomacy in the Digital Age,” Clingendael Report (2015).; Brian Hocking, “Diplomacy and Foreign Policy,” in The SAGE Handbook of Diplomacy, eds. Costas M. Constantinou, Pauline Kerr, and Paul Sharp (London: SAGE, 2016): 75.
[v] Kishan S. Rana, 21st Century Diplomacy: A practitioner’s guide (London: Continuum, 2011): 136.
[vi] Brian Hocking, Jan Melissen, Shaun Riordan, and Paul Sharp, “Futures for Diplomacy: Integrative Diplomacy in the 21st Century,” Clingendael Report, no. 1 (2012).
[vii] Ben Scott, Stefan Hemannn and Philippe Lorenz, Artificial Intelligence and Foreign Policy (Berlin: Stiftung Neue Verantwortung, 2018): 10.
